Diskutē par latviešu diasporas skolu izglītības programmu ārzemēs

8. oktobrī Lielupē notika Latviešu valodas aģentūras (LVA) seminārs „Latviskā izglītība diasporā: iespējas un izaicinājumi”, portālam baltic-ireland.ie darīja zināmu Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes (IP) izpilddirektore Aira Priedīte. Seminārā piedalījās dalībnieki no visas pasaules.

PBLA pārstāvēja IP izpilddirektore Aira Priedīte, Eksperte diasporas izglītības jautājumos Anta Spunde un IP pārstāve Austrālijā Daina Gross; Eiropas Latviešu apvienību (ELA) – priekšsēdis Kristaps Grasis, ELA Izglītības padomes vadītājs Māris Pūlis, Stokholmas Latviešu skolas pārzine Ieva Reine; Amerikas Latviešu apvienību (ALA) – Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere. No Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) seminārā piedalījās Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Jānis Mihailovs, Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva; no LVA – direktora vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, Izglītības daļas galvenā speciāliste metodiķe Vineta Vaivade, Ilze Auziņa, Izglītības daļas metodiķes Iveta Marševska un Santa Kazāka.

Semināru vadīja Dace Dalbiņa un Māris Pūlis. Vispirms Māris Pūlis klātesošos informēja par pašreizējo situāciju diasporas izglītībā. Kā vienu no galvenajām aktualitātēm viņš uzsvēra skolu izglītības programmas trūkumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu latviešu diasporas izglītības sistēmu, kura ir noderīga gan diasporai, gan Latvijai, šādai programmai ir jābūt.
Turpmāk dalībnieki strādāja pie programmas projekta izveides. Triju sesiju laikā trīs darba grupās tika apspriesti būtiski jautājumi: diasporas izglītības vajadzību apzināšana, uzdevumi, kas jāpaveic, lai pēc četriem gadiem mēs sasniegtu vēlamo diasporas izglītībā. Atsevišķa sesija tika veltīta jautājumiem par izglītības programmas izpildes vērtēšanu. Diskusijas bija ļoti spraigas, tika izteikts daudz vērtīgu ideju. Dalībnieki bija vienisprātis, ka diasporā nevar būt tikai viens modelis, jāveido vismaz trīs dažādi, jo gan bērnu un jauniešu, gan viņu ģimeņu vajadzības un zināšanas ir ļoti atšķirīgas.

Lai Latvijas valsts institūciju un diasporas organizāciju sadarbība būtu mērķtiecīga, lietderīga un rezultatīva, semināra noslēgumā tika nolemts veidot darba grupu diasporas izglītības jautājumos LVA vadībā. Šī darba grupa izveidos pasākumu plānu 4 gadiem (2017−2021), kurā atbilstoši konferences rezolūcijai un diasporas izglītības vajadzībām paredzēti konkrēti pasākumi, izpildes termiņi un atbildīgie.

FOTO: baltic-ireland.ie