“Taurenīša” baltie Ziemassvētki

Nu jau 3 gadus Ziemassvētkus Limerikā ieskandina latviešu bērnu tautas deju kolektīvs “Taurenītis”. Šoreiz Ziemassvētki bija īpaši, jo “Taurenītis” svinēja arī savu 3 gadu pastāvēšanas jubileju. Kolektīva vadītāja Anita Šuplinska ar prieku atzīmēja: “Mūsu pulciņs palicis pavisam kupls – ja trīs gadus atpakaļ deju koletīvs sāka savu darbību ar 15 bērniņiem, tad tagad kopā esam jau 55 bērni.”

Vairāk par Ziemassvēku pasākumu portālam baltic-ireland.ie stāsta Līga Sediha:
“13.decembra pievakarē, kad klusais Ziemassvēku laiks sapulcinājis mazos un lielos taurenīšus uz nelielu pasēdēšanu, tie nemaz nenojauta, ka viņus apciemos četri rūķi – Anita, Ilze, Sintija un Sergejs.
Bērni ir aizņemti spēlējoties, kad telpā ienāk rūķi un sāk rosīties – dzied dziesmu “Ak eglīte!”
Bariņā sanākuši, rūķi apspriež, ko padarījuši gada laikā, cik noguruši un priecīgi par padarīto. Rūķis Sintija uzskaita, ka viņi esot iesaiņojuši 3809 dāvanas, to saiņošanā izmantojuši 2km dāvanu lentas, 3 litrus superlīmes, 8kg kreppapīra un esot piepildījuši 73 burciņas ar balto ziemas prieku.
Tad pēkšņi Rūķis Anita saka: “Re! Ziemassvētku vecītis mums atstājis vēstulīti!” To Anita lūdz izlasīt Rūķim Sergejam, jo savas brilles aizmirsusi darbnīcā.
Rūķis Sergejs lasa Ziemassvētku vecīša atstāto vēstuli, kurā viņs lūdz apstaigāt atlikušās mājas un sastādīt bērnu vēlmju sarakstu – jo darba esot bijis tik ļoti daudz, ka aizmirsuši par tautas deju kolektīva “Taurenītis” bērniņiem. Bet arī viņi gaida dāvanas. Tad Rūķis Ilze iesaucas: “Ko tad mēs vēl gaidām? Laika palicis pavisam maz! Dosimies apciemot bērnus!”
Un nu tik ciemošanās var sākties! Bērni Rūķus uzreiz brīdina, ka daudz un čakli pastrādājuši un ka rūķiem jāapsēžas un jāizbauda koncerts. Taču rūķi bērniņiem vispirms lūdz kopīgi izdekorēt eglīti ar bērnu pašu sagatavotajiem rotājumiem no dabas veltēm.
Koncerta programmas repertuārs bija visai daudzpusīgs. Koncertu atklāja trīsgadīgā Lia ar dziesmiņu “Cāļus skaita rudenī”, tai sekoja gan Belasu ģimenes priekšnesums ar dziesmu “Eglīte”, gan Tailas un viņas māmiņas kopprojekts. Taila bija čakli pastrādājusi – sazīmējusi zīmējumus un pēc tam mums stāstīja par viņiem, bet arī bez dziesmiņas neiztika. Arī draudzenes Estere un Everita dziedāja dziesmu “Zvaniņš skan” gan latviešu, gan anglu valodā. Piecgadīgā Marta Belasa piedalījās arī otrā priekšnesumā kopā ar draudzenīti Nikolu L. un dziedāja dziesmiņu “Do you wanna build a snowman?” Un Karīna, kurai jau vienpadsmit gadi, spēlēja mums divas dziesmas uz sintezatora – “Alfabēts” un “Zvaniņš skan”. Puiši neatpalika un arī Reinis spēlēja Ziemassvētku dziesmu uz sintezatora, bet Sergejs skaitīja dzejoli. Priekšnesumu daļu noslēdza mūsu lustīgā Vītolu ģimene, kopā ar pašu jaunāko dalībnieku – mazo Otto, nodziedot dziesmiņu “Eglīte”.
Līdzko priekšnesumi bija beigušies, Rūķi nodomāja, ka atvilks elpu, bet nekā! Izdzirdot skanam skaļu dārdoņu un dziesmu, saprot, ka kāds nāk! Acis ieplētuši, ausis pieglauduši – gaida!
Raibās drānās, maskās un ar bluķi pie sāniem nāca viņi – ķekatnieki! Bērni izbīlī skatās ar lielu interesi, kas tad te notiek. Skanot dziesmai “Kaladū”, ķekatnieki iedrāžas istabā un ar bluķi izstaigā visus stūrus, tādā veidā sakopojot vienuviet visas nepatikšanas, kas pēc tam aiziet prom līdz ar bluķa sadedzināšanu. Skan tā pati dziesma, rīb visa pamale, jo ķekatnieki ienesa svētību un atbrīvojās no ļaunajiem gariem “Taurenīša” mēģinājuma telpās.
Kad bluķis bija izvilkts, ķekatnieki aicināja bērnus rotaļās un minēja mīklas. Atklājot bērniem arī jaunas un nezināmas lietas – piemēram, kas ir ķekatnieki, kāpēc un kad viņi nāk, vai arī to, ka nākošais nav tikai 2015. gads bet arī Kazas gads. Kā sagaidījām tā pavadījām ķekatniekus – ar dziesmu “Kaladū”. Ķekatnieku tēlā šoreiz iejutās pašmāju deju kolektīva “Nemiers” vadītāja Aiga Kunicka ar deju kolektīva biedriem.
Tad Rūķi pasludināja pārtraukumu, jo gan paši, gan bērni bij jau mazliet saguruši. Bet, kad atgriezās, pamanīja, ka viss tumšs, baltas sniega pēdas tālienē vien spīd – visi bija neizpratnē – kurš tad te staigājis, kamēr visi atvilka elpu? Bērni iesaucas: “Dāvanas! Dāvanas!”
Jā, tik tiešām, zem eglītes bij atstātas dāvanas! Visiem bērniem acis iemirdzējās un visi ar nepacietību gribēja doties pie eglītes tās saņemt. Bet nekā – Ziemassvētku vecītis bija atstājis vēstuli, kurā lūdza, lai Rūķi rūpīgi izdara savus darbiņus līdz galam, tāpēc pirmie dāvaniņas saņēma paši mazākie bērniņi un tikai pēc tam lielie.
Pašu Ziemassvētku vecīti gan bērniem šogad neizdevās satikt, jo esot dikti daudz darbiņa un visi zinot, kā bērni gaida dāvanas – nedrīkst likt viņiem vilties. Šis vecītis bija tālu ceļu mērojis, jo latviešu bērniņiem bija sarūpējis latviešu gardumus.
Ziemassvētku vecītis bija tiešām īpašs, jo nebija aizmirsis arī par vislabākajām deju skolotājām, kādas vien mēs saviem bērniņiem varētu vēlēties, un arī viņas tika pie dāvaniņām.
Saņēmuši dāvanas, bērni mielojās ar Ziemassvētku galda gardumiem un spēlēja loteriju, ko gaidīja visai dedzīgi – visas lozes bija pilnas un laimesti katram savādāki.
Laimesti tika uzreiz izpakoti, lai redzētu pec iespējas ātrāk katrs savu laimīgo lozi, ar kuru steigšus steidzās palielīties draugiem.
Kad pasākuma oficiāla daļa bija beigusies, skolotāja Anita paziņoja, ka otrās telpas stūrī tiks atvēlēta vietiņa “laimīšu” liešanai. Tas bērnus ļoti ieinteresēja un pastiprinātu interesi radīja tieši gala rezultāts, tāpēc bērni gribēja atkārtot laimīšu liešanu atkal un atkal.
Un mūsu feino Ziemassvētku pasākumu noslēdza fotografēšanās, bērniem tik iemīļotā sejiņu apgleznošana un, protams, dejas, kā jau deju kolektīvam piedienas.”
Tautas deju kolektīva skolotājas Anita un Agnija Šuplinskas saka milzīgi lielu paldies vecākiem, kas palīdzēja šos svētkus organizēt: “Vecāki tiešām bija ļoti atsaucīgi gan telpas dekorēšanā, gan dekorāciju veidošanā, gan arī morāli atbalstot! Liels, liels paldies! Bez jums, mīļie vecāki, svētkus nebūtu iespējams noorganizēt.”

FOTO: no “Taurenīša” arhīva