Carlow atklāta nedēļas nogales skoliņa

Turot rokā DZINTARA MĀKSLAS SKOLAS simbolu – saules akmentiņu dzintaru, un ļaujot bērniem un pieaugušajiem to aplūkot, 26.oktobrī klātesošos uzrunāja skolas direktore Inta Dreimane- Riekstiņa. Atklāt jaundibināto skoliņu latviešu bērniem Carlow apkaimē, pārgriežot dzintara krāsas lentu, direktore lūdza pasākuma goda viesim – Latvijas vēstniekam Īrijā G. Apala kungam, kurš skoliņas kolektīvam uzdāvināja katra latvieša sirdij dārgu dāvanu – Latvijas karogu.

Kad DZINTARA MĀKSLAS SKOLAS kolektīvs piepildīja zāli un novietoja līdzpaņemtās rudens veltu kompozīcijas radošo darbiņu izstādes vietā, likās, ka pats labvēlis rudentiņš ir pabijis svētku telpā… Te lapas… un te… te krāsainu lapu virtene… bet te… laikam vējš virpuļojis… Un tas vējš vainojams, ka pāri jūrām… ar nokavēšanos no Latvijas jūrmalas, bet tomēr ieradies… Dzintarēns, kurš saulītei un visam, kas ar dzintaru ir rados, ir labs draugs… Zinātkārs, jautrs, asprātīgs un ļoti jestrs… (Kristīne Nordena -Lynch) Saulītes draugs ļoti ieinteresēti iepazinās ar skoliņas pedagoģisko sastāvu – Dainu Milleri, Santu Ļaudupu, Jolantu Innusi un Intu Dreimani-Riekstiņu.
Bet kā lai atceras visu klātesošo bērnu vārdus? Te Dzintarēns iedomājās aplūkot izveidoto Radošo darbiņu (kuru veidoja bērnu līdz atnestās kompozīcijas no rudens veltēm) izstādi, un, aicinot atsaukties kompozīcijas autoru, skoliņas direktore apsveica katru audzēkni, tam dāvinot DZINTARA MĀKSLAS SKOLAS dienasgrāmatu un pildspalvu.

“Kā DZINTARA MĀKSLAS SKOLĀ notiks mācību process?” jautāja Dzintarēns. Uz ko direktore atbildēja, klātesošos iepazīstinot ar nelielu ieskatu plānotajā studiju darbā. Zinību studija piedāvā gudrības lasīšanā, rakstīšanā, stāstīšanā, runāšanā un klausīšanās mākslā, bet arī domājot – minot mīklas. Zālē visas uzdotās mīklas tika atminētas. Lai zinātu, kā tiks organizēts darbs Mūzikas studijā, skolotāja Daina klātesošos aicināja uz dziesmu spēli “Dziesmu kari”.
Un patiess svētku prieks pārņēma ikvienu, kad visa zāle vienojās dziesmā “Pie dzintara jūras” un vēl daudz citās. Kā darbs tiks organizēts Skatuves mākslas studijā, par to varēja visi pārliecināties, piedaloties vienā no teātra spēlēm “Pasaka… pasaciņa…”, kuru vadīja Inta Dreimane-Riekstiņa. Bet iedzīvoties tēlos nācās gan bērniem, gan pieaugušajiem: pasakā darbojās divas Saulespuķes, divas Liepas, Zaķītis Garzobītis, Rudā Lapsa, Dziedošais Pingvīns, Bālais Dinozauriņš, divi Ēzelīši – Kustīgais un Lustīgais, divi Suņuki klibiķīši (viens klibo ar labo kāju, otrs ar kreiso), Lācītis Zilbārdis, Princese Zaļābollapīte, Mēnestiņš un Princis Antiņš ar rozā zirgu.
Uz jautājumu “Bet ko tad piedāvā Deju studija?”, atbildēja DZINTARA MĀKSLAS SKOLAS audzēknes Elizabete, Beatrise un Vanesa, aicinot visus uz kopā dancošanu ar dziesmu “Dipu, dapu lācis nāk”. Lai izskaidrotu Dzintarēnam, ko piedāvā Mākslas studija, Inta Dreimane-Riekstiņa aicināja visas ģimenes, izmantojot gan līdzpaņemtos mācību materiālus, gan esošos uz vietas, veidot ilustrācijas paša izvēlētam dzejolim par skolu.
Šos mākslas darbus nācās arī prezentēt, prezentācijā iekļaujot vēlējumu skoliņas kolektīvam svētkos un turpmākai darbībai. Vieni runāja, citi dziedāja, bet Kristera Ļaudupa ģimene un Agrita Ozoliņa, kura pārstāvēja skolotājas Jolantas ģimeni, prezentēja V.Kokles-Līviņas dzejoli par pirmklasnieku, ilustrējot to kā teatrālu uzvedumu.

Kad darbs ir paveikts, sākas dzīres. Un skoliņas dzīru galvenā sastāvdaļa – Vēsmas Šilovas dāvana DZINTARA MĀKSLAS SKOLAI – bezgala gardā medus kūka. Pēc gabaliņa kūkas un medus limonādes nobaudīšanas, Dzintarēns aicināja audzēkņus uz rotaļām, bet Inta Dreimane- Riekstiņa – audzēkņu vecākus uz informatīvo sapulci.
Sākoties jaunajam darba cēlienam, visa pedagogu kolektīva vārdā vēlu audzēkņiem saglabāt šīs dienas līksmību, darboties prieku un zinātkāri visa mācību gada garumā, bet vecākiem un skolotājiem – pacietību un izturību, sapratni un mīlestību, palīdzot mūsu bērniem kāpt grūtajā, taču skaistajā zinību kalnā!
DZINTARA MĀKSLAS SKOLA Carlow ir atklāta, turpmāk sekos iksvētdienu darbs studijās, bet no pasākumā dzirdētā, redzētā un izbaudītā prieka, varu teikt droši, ka DZINTARA MĀKSLAS SKOLAS audzēkņu ģimenes ir radošas, izdomas bagātas, dziedošas, talantīgas, mīļas un bezgala sirsnīgas… Gribu pateikt lielu, lielu PALDIES visiem, kuri ticēja un tic skoliņas attīstībai un izaugsmei… Visiem paldies, kuri palīdzēja – kaut vai domās, īstenoties šim kultūrizglītības projektam – DZINATARA MĀKSLAS SKOLA…
Īpašu paldies neaizstājamiem cilvēkiem skoliņas veidošanā – manai ģimenei, Dainai Millerei un viņas ģimenei, brīnišķīgajām solistēm Beatrisei, Elizabetei, viņu ģimenei un Vanesai, Vēsmai Šilovai un Alvim Lācim! Paldies par atsaucību Kristīnei Nordenai Lynch un Initai Dannei! Sirsnīgu paldies G.Apala kungam un kundzei par mums izrādīto godu svētkos!
Mēdz teikt, ka daba jau nemīlot tukšumu – visam esot jābūt līdzsvarā… Pēc pusdienas laukā rudentiņš sāka lietutiņu rasināt… Tas laikam tādēļ, ka mums telpā- DZNTARA MĀKSLAS SKOLĀ, nudien bija saules gana un sirds silti…

DZINTARA MĀKSLAS SKOLAS direktore
Inta Dreimane- Riekstiņa
inta.d.riekstina@gmail.com
0858635599
Papildinformācija par skoliņu “draugiem.lv.” lapā LLKIA DZINTARS

“… Pie jūras smiltīs,
Starp akmeņu simtiem
Es atrodu
Sīku dzintaru.
To saulīte apspīd
Agri no rītiem,
Tas sevī ietver
Daudz saulstaru.

Es ņemu to līdz,
Lai dāvātu citiem,
Kam nokļūt pie jūras
Varbūt ir grūt`,
Lai saulīte atspīd
No manas plaukstas,
Maza, bet katrs
To turot jūt.

Ielikšu tev mazo
Dzintaru plaukstā,
Lai tu arī pie
Saulstara tiec,
Tikai to nenoliec
Augstu, uz plaukta-
Dzintars mirdz, ja
Tas spodrināts tiek…”

FOTO: no skoliņas arhīva