Korkas skoliņas bērni raksta uz “bērza tāss”

Korkas izstāžu centrs “Cork Vision Center” tieši priekš latviešu skoliņas nodarbības izstādē “Vēstules uz bērza tāss no Sibīrijas” ceturtdien strādāja stundu ilgāk.
Par šo īpašo nodarbību portālam baltic-ireland.ie stāsta Latviešu Sabiedrības Korkā (LSC) latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas skolotāja Anita Litauniece:

“Nodarbībā bērni apguva iemaņas rakstīt ar rakstāmspalvām, kuras jāmērc tintes pudelītēs, arī ar tintes pildspalvām. Pirmo pusstundu bērni vingrinājās, mācījās ielikt spalvu spalvaskātā, pareizi to turēt, velkot līnijas, zīmējot burtus. Bija interesanti ieraudzīt, kā veidojas skaisti, tikai ar spalvu uzrakstāmi burti ar platākām sānu līnijām. Gadījās pabrīnīties, kā, iemērcot par dziļu, uzkrīt kleksītis vai ar tinti nosmērējas pirksti. Nācās trenēties pamanīt un pierast pie nepieciešamības atkal un atkal iemērkt spalviņu tintes pudelītē, to mazliet nosusināt uz maliņas, un atcerēties, ka uzrakstītais kādu brīdi ir slapjš. Vārdu sakot, apguvām pirmās iemaņas, kādas nepieciešamas kaligrāfijā.

Tad visi kopā apstaigājām un izpētījām izstādes lappuses- stāstus par, Aleksandra Pelēča vārdiem runājot, melnā vēja plosītiem cilvēku traģiskajiem likteņiem. Apbrīnojama ir šo cilvēku izturība un sirdīs saglabātā labestība un mīlestība, tā gaiši staroja no bērza tāss vēstulēm un apsveikumiem, kurus izlasījām visi kopā.

Pateicoties Elizabetes tētim Jurim visi varējām paturēt rokās apaļu un baltu bērza pagalīti. Varējām atritināt bērza tāss lapu un paknibināt nost negludumus, redzējām, ka tāss vēl rūpīgi jāapstrādā, līdz tā var kļūt par vēstuļpapīru.

Izlasījuši rakstītos un zīmētos apsveikumus no Sibīrijas, bērni izmēģināja veidot paši savus uz īpaša papīra, kura faktūra mazliet atgādināja tāsi ar tā krāsu, negludumu un trauslumu. Lieldienu apsveikums ar uzzīmētu pūpolzaru bija saistījis bērnu iztēli. Viņi izmēģināja to uzzīmēt arī paši. Bērni būtu labprāt strādājuši vēl ilgāk. Tikai ar solījumu, kādā citā nodarbībā paturpināt kaligrāfijas vingrinājumus, varējām ļaut izstādes darbiniekiem slēgt izstāžu zāli.

Liels paldies visiem, gan tiem, kuri Latvijā glabā vēstures liecības un kuri izveidoja šo izstādi, gan tiem, kuri noorganizēja un atveda to pie mums uz Korku, gan tiem, kuri atnāca uz izstādi un ielika jaunas atmiņas un atziņas savās sirdīs.”