Charleville skoliņā atskanējis pirmais zvans

Dar’ man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā ieti man gribas!

Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiemi gabaliem:
Vidū maizes riecientiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!

Arī mūsu paaudzes bērni zina, ka skolai jāsagatavojas īpaši. Protams, viņi zina, ka tagad ir cits gadsimts, citas prasības un citas iespējas, bet satraukums un prieks actiņās par pirmo skolas dienu liecina par to, ka visos laikos bija un būs vajadzīgas skolas un bērnu savstarpējā komunikācija. Tāpēc vēl jo lielāks prieks mums skolotājiem, ka tiek veidotas jaunas skolas, ka aizvien vairāk bērnu sāk nākt uz skoliņām, lai būtu kopā ar vienaudžiem un runātu dzimtajā valodā.

Ar gladiolu staltajiem ziediem, ar dāliju, mārtiņrožu rudenīgi rūgteno smaržu un medus kūkas aromātu sākās pirmā skolas diena Charleville latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņā “Pūcīte”.

Katram no mums ir savas atmiņas par skolu, vecāki kavējas savās atmiņās par skolas gaitām un pirmo zvanu, kas sauca uz zinību stundu. Arī mūsu skoliņā šogad skanēja pirmais zvans, īpašais Pūcītes zvans.

Atmiņas par skolu patraucēja Nezinits. Viņš bija pieteicies skoliņai, bet, kā izrādijās, viņš bija pārāk slinks, lai visu gadu sēdētu skolas solā pie grāmatām un burtnīcām, viņam likās, ka visas gudrības var apgūt vienā rāvienā. Nezinītis pat centās bērniem iestāstīt, ka apēdot burtiņus, kurus viņš kā zaķēns grauza gan no rīta, gan pusdienlaikā, gan vakarā, visa gudrība būs iekšā. Bet vai tad bērni tam ticēja? Nē! Bērni pārliecināja Nezinīti, ka jāmācās vien būs.
Ar lielu troksni un dikti satraukta uz skoliņu atskrēja Pepija Garzeķe. Bija satraukusies, ka nav taisnības uz pasaules, bērni, kas iet skolā, jau pēc 3 mēnešiem varēs iet brīvdienās, bet viņai tādu nebūs. Bērni Pepiju uzņēma ar lielāko prieku, bet lai viņa labāk iejustos mūsu skoliņā, īpaši pēc mācībām Argentīnā, mēs Pepijai uzrīkojām konfekšu lietu…

Pirmā skolas diena bija prieka, jautrības un jauku atmiņu pilna. Paldies vecākiem par aktīvu dalību skoliņas darba pilnveidošanā, paldies par labiem vēlējumiem, pozitīvo attieksmi. Atliek tikai secināt, ka pareizi ir vārdi, kas skan mūsu skoliņā – PRIEKS KOPĀ BŪT!

Vasaras spožums jau nobāl,
Rudens vēji pieņemas spēkā
Skolas sols mūs atkal sauc
Un burtiņi nemierā lēkā…
Sauc skola katru no mums …Nāc!

FOTO: no skoliņas arhīva