ELA pētījums „Latviskas izglītības iespējas Eiropā ārpus Latvijas”

Saistībā ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju ikgadējo sanāksmi šā gada 8. un 9. septembrī, kas notika Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, plašākajai sabiedrībai tika prezentēts nupat tapušais pētījums 32 lappušu apjomā „Latviskas izglītības iespējas Eiropā ārpus Latvijas”, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja ELA komunikāciju referente Lāsma Ģibiete.

Pētījums ir ELA iniciatīva; tā autori ir ELA prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers un ELA izglītības referente Daina Grase.
Pasaulē, bet jo īpaši Eiropā aug pieprasījums pēc latviskās izglītības. Pirms desmit gadiem Eiropā darbojās tikai četras skoliņas, bet tagad ir jau 42 (pat 43, jo vēl viena vēra durvis pēc pētījuma pabeigšanas). Jāpiebilst, ka neformālās skoliņas ir pirmais solis uz valodu, tās lietojuma nodrošināšanu no Latvijas izceļojušo tautiešu bērnu vidū.
Pētījuma mērķis ir sniegt vispārīgu informāciju par latviskās izglītības pieejamību Eiropā, ieskicēt rekomendācijas politikas veidotājiem gan valstiskā, gan nevalstiskā līmenī un radīt pamatu citiem fundamentāliem pētījumiem par nacionālo izglītību ārpus etniskās dzimtenes robežām.
Pētījums aptver bērnu latviskās izglītības projektus – neformālos un formālos – visās Eiropas valstīs, arī Gruzijā. Izņēmums ir Krievija un pārējās NVS valstis. Tiek analizētas skoliņu ģeogrāfiskās dislokācijas īpatnības, pastāvēšanas ilgums, mācību misija un saturs, skolnieku un skolotāju sastāvs, izmantojamās telpas un saimnieciskā situācija, aplūkota darbības koordinācija un pieejamais atbalsts, apskatītas formālās izglītības iespējas un veikts salīdzinājums ar somu diasporas nacionālās izglītības iespējām ārpus Somijas.
Pētījuma pamatā ir no 2012. gada aprīļa līdz šā paša gada jūnijam veiktā Eiropas latviešu skoliņu aptauja (skolas bija aicinātas atbildēt uz 9 jautājumiem), Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes materiāli, piezīmes no Īrijas latviešu skoliņu skolotāju semināra Bredfordā 2012. gada 25. un 26. februārī un Latviešu valodas aģentūras (LVA) ziņojums konferencei „Latviešu pasaulē – piederīgi Latvijai”, kas notika Rīgā 2012. gada 13. un 14. jūlijā.
Pētījuma tapšanas laikā tika apzinātas 36 Eiropas latviešu skolas. Aptaujas anketu aizpildīja 34 skolas; par divām – Lesteres (Lielbritānija) un Longfordas (Īrija) latviešu skoliņām – daļēja informācija tika iegūta no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā. Saskaņā ar vortāla www.latviansonline.com sniegto informāciju, Eiropā darbojas vēl divas skolas: Daugavas Vanagu Vācijā Latviešu skoliņa un Latviešu bērnu skoliņa „Kastaņa skola” Oslo, taču informācija par šīm skoliņām ir pārāk skopa, lai to izmantotu šajā pētījumā. Skoliņu kontaktpersonām tika dota iespēja iepazīties ar pētījuma melnrakstu, lai viņiem būtu iespējams sniegt vēl kādus precizējumus un priekšlikumus.
Pētījuma noslēgumā secināts, ka izglītības piedāvājums saistībā ar mūsu izceļojušo tautiešu bērnu latvisko apmācību veidojams krietni plašāks, nekā tas ir pašlaik. Tam būtu jāietver:
• metodisku palīdzību bērnu vecākiem tais valstīs un pilsētās, kur latviešu skoliņu nav;
• vadlīniju noteikšanu skoliņām, kā arī finansiālu palīdzību;
• skolotāju darba (daļēja) legalizēšanu, kā arī viņu regulāru apmācību;
• latviešu valodas klašu ieviešanu regulārajās skolās;
• tālmācības programmu ieviešanu;
• ārzemju tautiešu bērnu piedalīšanos nometnēs Latvijā.

FOTO: baltic-ireland.ie