Korkas Latviešu skolas Lieldienu pasākuma IDEJAS

[ 1 ] Comment
Share
Lieldienas

Pulcēšanās parkā pie bērnu darbiņu izstādes.

Tur sagatavota vieta, kur izvietot mājās krāsotās Lieldienu olas, olu kompozīcijas groziņos.

Pasākuma laiks:  2,5 – 3 stundas.

1. daļa – Lieldienu valoda (~1 st.)

Kamēr visi sanāk, pasākums jau sākas ar

BĒRNU DARINĀJUMU un OLU IZSTĀDES iekārtošanu.

Skaistākās olas konkurss – improvizācija: Katrs, kurš vēlas, piesaka savu olu konkursam. LZaķis konkursa olas saliek rindiņā un visiem ļauj pagrābt no kulītes pelēko zirņu vai balto pupu sauju.

Tad LZaķis katru olu paceļ rokās, pagroza no visām pusēm, apskata un pabrīnās. Katrs var balsot 1 reizi, pasakot olai komplimentu, – izceļot to, kas patīk, izvēloties  īpašības vārdu, īsāk vai garāk palielot, pie tam LZaķim groziņā iemetot zirni vai pupu par katru komplimentu. Komplimentus saskaita un atceras (LZaķa palīgi var pierakstīt). Kurai olai vairāk komplimentu, tai uzvara un aplausi.

APSVEICINĀŠANĀS aplis -

sastājamies aplī pa pāriem viens otram pretī dejas ceļa virzienā (blakus pāri ar mugurām kopā) un, dziedot „Kur tu teci, kur tu teci, gailīti mans?”, izejam apsveicināšanās apli līču- loču viens otram pretī, padodot vienu, tad otru roku  pretimnācējiem.

 Paliekam aplī un ejam ROTAĻU „OLU KRĀSOŠANA”

Lieldienzaķis apļa ārpusē iet uz vienu pusi, visi – pa apli uz pretējo pusi.

Melodija pavisam vienkārša: do,do, re, re, mi, mi, faaaa; mi, mi, re, re, do, do, doooo;

iznāk kā: „Aiz upītes kalniņā, sīkā lazdu krūmiņā”.

Lieldienzaķis šurpu nāk,

Izvēlēties olas sāk,

Krāsu krāsai klātu liks

Un pie raibas olas tiks.

Aplis apstājas un prasa  LZaķim:

- Zaķi, Zaķi, kādu krāsu izvēlies?

Zaķis nosauc vienu krāsu, piem.:

- Es gribu zaļas olas!

 Lieldienzaķis nu iet aplim apkārt, pastumdams uz apļa vidu tos,

kuriem apģērbā ir nosauktā krāsa.

To darot, var runāt:

-Šī ola man noderēs, šo olu ņemšu!

Var arī tikai skaitīt:

-Viena zaļa ola, divas zaļas, trīs…

Kad Lieldienzaķis iestājas aplī, visi dzied pantiņu vēlreiz, ieliekot pēdējā rindiņā zaķa nosaukto krāsu.

Olas vidū griežas ar sānos saliktām rokām, attēlojot apaļumu:

Lieldienzaķis šurpu nāk,

Izvēlēties olas sāk,

Krāsu krāsai klātu liks

Un pie zaļas olas tiks.

Piedziedājumā aplis ar izstieptām rokām attēlo otas kustības, kamēr apļa vidū izvēlētās olas griežas, ar rokām virs galvas veidojot olas formu.

Krāso, krāso, krāso tā – rokas no augšas uz leju, plaukstas līgani,

Kamēr ola gatava! – rokas horizontāli no labās uz kreiso pusi,

Krāso, krāso, krāso tā – rokas no augšas uz leju, pa diagonāli

Kamēr ola gatava! – rokas no augšas uz leju pa otru diagonāli.

(kustības diezgan ātras, atkarībā no bērnu vecuma var mainīt roku kustības virzienu biežāk un retāk)

-  Kura ir viszaļākā ola?

Viszaļākā (šajā gadījumā) ola paliek par Lieldienzaķi, iet apļa ārpusē, un rotaļa turpinās.

TAUTAS DZIESMU SKAITĪŠANA (no rotaļas aizvedam bērnus pusaplī pie izstādes):

Lieldienu Zaķis:

Latviešu tautas dziesmu krātuvē ir dziesmiņas visiem svētkiem. Mēs esam mācījušies tautas dziesmas Miķeļiem, Ziemassvētkiem, rudenim un ziemai, tagad ir kārta pavasarim un vasarai. Tūlīt mēs noskaitīsim savas mācītās tautas dziesmas Lieldienām un pavasarim par godu!

Lieldienu tautas dziesmas (skat pielikumā).

Pēdējo t.dz. noskaita par kārklu krūmu:

Zinu, zinu, bet neteikšu,

Kur Lieldienu zaķis guļ:

Aiz upītes, kalniņā,

Sīkā kārklu krūmiņā.

LZaķis:

- Kāpēc tautas dziesmā zaķis guļ tieši zem kārklu krūma? Jā, kārklu krūms jau agri pavasarī ir saziedējis ar tik īpašiem ziediem. (Iedod bērniem pūpolzariņus.) Ziediņam ir kažociņš, jo naktis pavasarī vēl ir aukstas. Kā šos ziedus sauc?

- Pūpoli! Kā vēl var teikt?

- Pūpolu aitiņas, pūpolu jēriņi, pūpolu kamoliņi, pūpolu zaķīši, pūpolu cālīši.

Angļu valodā – pussy willow, krievu valodā- верба, pasakās- vītols- ракитовый куст, īru valodā – saileach, franču valodā – osier {ozjē} chaton {šaton), vācu valodā – …

- Parādīsim arī ciemiņiem pūpolus, – kārklu krūma vai vītola ziedus, noglāstīsim, sajutīsim, cik tie ir maigi un mīksti!

1. variantā bērni paņem slotiņas, nes apkārt, ļauj noglāstīt, visi atceras nosaukumus.

Pūpolus noliek pie izstādes.

2. variantā bērni atdod pūpolu slotiņas vecākiem, kuri visi kopā LZaķim pakaļ noskaita „PŪPOLU PERAMO PANTU”un mīļi ‘noper’ savus bērnus labai veselībai.(Pants pielikumā )

AINA:  „SAULĪTES MEKLĒŠANA”

Darbojas: Cālītis, Vista, Pīle, Kaķis, Strazds,  Saulīte

(Teksts pieskaņots pirmsskolas jaunākās grupiņas bērnu spējām.)

LZaķis: Pavasarī visi gaida saulīti. Arī mazie cālīši.

Bet kādu rītu debesis bija аpmākušās, Saulīti nekur nevarēja redzēt.

Cālēns prasīja savai mammai Vistai.

Cālītis: „Kur palikusi Saulīte?”

Vista: Nezinu gan. Varbūt Saulīte aizgulējusies?

Cālītis: Es iešu to meklēt un pamodināt!

Vista: Pajautāsim Pīlītei. Varbūt viņa zinās.

Cālītis un Vista iet pie Pīlītes.

Cālītis: Pīlīt, vai tu nezini, kur palikusi Saulīte?

Pīlīte: Nezinu gan, bet iesim un pajautāsim Kaķītim. Varbūt Kaķis zina.

Cālītis, Vista un Pīle iet pie Kaķīša.

Cālītis: Kaķīt, vai tu nezini, kur palikusi Saulīte?

Kaķis: Nezinu gan, bet iesim un pajautāsim Strazdam. Viņš no siltām zemēm atlidojis. Viņš zinās.

Cālītis: Strazdiņ, Strazdiņ! Vai tu nezini, kur palikusi Saulīte?

Strazds: Zinu gan, zinu gan, nāciet! Re, kur viņa namiņā guļ!

Aizved pie saulītes.

VISI: Labrīt, saulīt! Celies, celies! Mēs Tevi gaidām! Ar krāsotām oliņām!

Saulīte: Vai tad Lieldienas jau klāt?

VISI: Jā!

Saulīte: Priecīgas Lieldienas visiem!.

VISI: Paldies Saulīt! Paldies cālīt!

LZaķis: Par godu drosmīgajam Cālēnam, kurš sameklēja Saulīti, visi Lieldienu svinētāji nodziedās dziesmu „Cip, cip, cālīši!”.

(Dziesma pielikumā.)

MĪKLU MINĒŠANA ar balvām – uzlīmītēm uz apģērba

LZaķis  ļauj bērniem vilkt mīklas no groza. Bērni skaļi lasa, ja vajag, vecāki palīdz.

Atminētāji no LZaķa palīgiem dabū uzlīmītes. (mīklas pielikumā)

2. daļa  OLU SACENSĪBAS ( ~1 st.)

 1. OLU RIPINĀŠANA

LZaķis aicina visus ieņemt rindu pie olu kalniņiem ar savām  ripināmām olām.

Kalniņiem jābūt vismaz diviem, lai bērniem nav ilgi jāgaida. Kalniņa priekšā zālītei jābūt īsai, var taisīt mazu aplociņu.

 Noteikumi, kurus ievērojam vai neievērojam pēc situācijas  un darām bērniem par prieku

1)      ja tava ola noripojusi pieskaras citai, tu iegūsti to sev, vari paņemt abas;

2)      ja ola nepieskaras citai, tā paliek guļot, jo piedalās spēlē, kamēr visas olas izripinātas.

 Ja bērnu rinda neizveidojas dabiski, tad lai noskaidrotu, kurš ripinās pirmais, kurš otrais, bērni skaita SKAITĀMPANTU.

Piem., Oliņ, boliņ, džimpiņ, rimpiņ,

Kājiņ, vējiņ, bums!

Vai Lietus lieto visas lietas, kurām nav zem jumta vietas,

Lietus kustīgs ir un dzīvs, 1,2,3 un Tu esi brīvs! (tas ir mūsu iemīļotais)            

2.  SIŠANĀS AR OLĀM

LZaķis uzaicina visus pārbaudīt skaisto olu stiprumu. Visi ņem savas krāsotās olas un brīvi satiekas OLU KARĀ.

Sitoties jāsaka: „Putni mežā, gaiļi mājās!”

Kas vinnē, tas uzgavilē priekā.

Noteikumi:

Sāk sisties ar olas tievgali, tad ar resgali.

Tas, kuram ola saplīsusi, jāatdod to vinnētājam, bet var darīt arī otrādi: par sasišanu, atdod savuJ. Vārdu sakot, pēc vienošanās, pašiem par prieku.

3. OLU ĶERŠANA

Vīri met un ķer jēlas olas, arī lielākie zēni pēc vēlēšanās to var izmēģināt.

Noteikumi: 2 dalībnieki nostājas viens otram pretī, cik tuvu uzskata par vajadzīgu, lai sākt.

Olu jāmet un jāķer ļoti uzmanīgi, tā, lai nenokrīt un nesaplīst.

Pēc katra veiksmīga metiena dalībnieki pakāpjas solīti tālāk viens no otra.

Uzvarētājs ir tas, kurš olu noķēris veselu pirms tā saplīsusi otra rokās. Sāk pieaugušie.

4. OLU STAFETE

Lai ātri un bez pārpratumiem izveidotu komandas, var piedāvāt noķert salmu cepures. Kurš noķer, tas ir kapteinis. Kapteiņi nostājas pie līnijas pirmie, sasauc pārējos.

Var likt minēt, kas ir maisiņā (saistīts ar Lieldienām, piem,. sīpols, zaķītis, pūpolzars). Minētāji drīkst uzdot jā/nē jautājumus. Tie, kuri uzmin, kļūst par Sīpolu, Zaķu un Pūpolu komandu kapteiņiem.

Groziņus noliek 10 lielu soļu attālumā no katras komandas, karoti ar olu iedod kapteinim. Pēc signāla pirmais nesējs aiznes olu karotē un ieliek groziņā, atskrien atpakaļ, nodot karoti nākamajam. Tas skrien olai pakaļ, un atnes to atpakaļ karotē. Tā mainās, kamēr visi izskrējuši.

Svarīgs ir vienāds skrējēju skaits komandās. Ja trūkst, kāds no komandas skrien 2x reizes.

 Noteikumi var būt stingri: ja ola pa ceļam nokrīt, tad skrējiens jāsāk no gala. Bet, ņemot vērā, ka piedalās arī mazi bērni, un sarūgtinājumi nav vajadzīgi, var ieteikt no karotes izkritušo olu vienkārši pacelt, ielikt atkal karotē un turpināt ceļu.

Ja komandā ir pāra dalībnieku skaits, pēdējais skrējējs olu atnesīs pie starta līnijas un pacels karoti un olu, kā zīmi- uzdevums izpildīts; ja nepāra, – ola paliks groziņā, un, atgriezies pie starta līnijas, pēdējais skrējējs pacels karoti.

Stafete var būt arī sarežģītāka, bet šoreiz tas nav nepieciešams, jo emociju un sportiska azarta pietiks tāpat.

 5. OLU MEKLĒŠANA parkā.

(Ja pasākums ir dārzā, tad vieni var iet paslēpt, citi meklēt, bet tad ir cits stāsts.)

Lieldienu Zaķis:

Bet tagad mēs parādīsim Lieldienu svinētājiem, kā gajā Zaķēniem, kuri nesa bērniem krāsainās Lieldienu olas, bet satika ceļā Vilku.

„Zaķu nedienas ar vilku”.

Zaķēni paņem trauciņus ar olām un saka:

- Darbs pabeigts. Nesīsim krāsainās olas bērniem.

Dodas ceļā pāri pļavai.

Te rūkdams izskrien briesmīgais

Vilks: Kas te pa pļavu staigā? Man kāds ir jānoķer!

Ķer zaķus, kuri mūk, plaši izkaisīdami pa pļavu oliņas.

Zaķi saskrien pie bērniem, arī Vilks ir klāt.

Zaķi: Glābiet! Glābiet!

Vilks: Es jau neko ļaunu negribēju, tikai mazliet pabaidīt

Zaķēnus.

LZaķis: Vai, negantniek, redz nu – visas oliņas palika pļavā! Bērni, palīdzēsim zaķēniem! Salasīsim izbirušās oliņas! Un tu, Vilciņ, arī! Lasi nu!

Vilks: Labi, labi! Piedodiet lūdzu! Es palīdzēšu!

Visi bērni palīdz salasīt izkaisītās olas, visu salasīto var paturēt sev, kuram vairāk, tas padalās ar citiem, lai visi ir laimīgi.

LZaķis: Viss ir labs, kas labi beidzas.

3. daļa – SPĒLES un ROTAĻAS lieliem un maziem  (~ 20 min.)

 

  1. „Strauja strauja upe tecēj’”- tāpat kā „Caur sidraba birzi gāju”.

Bērni sastājas pa pāriem viens otram pretim, blakus pāris pie pāra, ar sadotām, paceltām rokām izveido tiltiņu. Kāds bez pāra iet cauri pa tiltiņa apakšu, paņem sev pāri un nostājas priekšā. Viens palikušais iet uz beigām un dodas atkal zem tiltiņa.

Visi dzied populārās dziesmas vārdus, var vairākkārt, kamēr ir jauda un azarts. Tiltiņš nemitīgi virzās atpakaļ, jo virzienā uz priekšu ‘pieaug’.

  1. „Ložņā, bitīt, cauri zaru zariem”, ja aplis liels, arī bitītes ir vairākas. Bēbīšiem patīk rotaļu bitīti turēt rokās un nodot to nākamajam.
  2.  „Neguli, saulīte, ābeļu dārzā”.
  3. Lielākajiem „Zāles pļaušana” – veiklības pārbaude. Visi stāv aplī, viens griež virvi ar atsvaru virs zemes, citi lec pāri, kam trāpa, tas ārā. Virves griešana jāpatrenējas iepriekš, jo tur vajadzīgas zināmas iemaņas.
  4. „Ielec savā namiņā”- visi stāv aplī uz OLU formas paliktnīšiem- „mājām”. Atskanot mūzikai, jācilpo apkārt pa apli. Kad mūzika galā, jāielec tuvākajā ‘olā’. Ik skrējienā vienu ‘olu’ paņem nost, kuram nav, tas izstājas. Uzvar, kurš paliek pēdējais.

4.daļa – NOSLĒGUMS (~10 min.)

Visi atkal sanāk pie izstādes.

LZaķis saliela bērnus un lielos par čaklumu, pieminot latviešu sakāmvārdu: Kas agri ceļas, kā pūpols veļas!, neaizmirst uzlielīt par izveicību, drosmi, labo noskaņojumu un saskaņu, kā arī par dāsnu un labu sirdi.

Visiem bērniem izdala DIPLOMUS un balvas par aktīvu piedalīšanos Lieldienu OLU SACENSĪBĀS.

Svarīgi ir diplomā ielikt kaut ko piemiņai par pasākumu, piemēram:

Latviešu sakāmvārdu  Kas agri ceļas, kā pūpols veļas!

Var ierakstīt pūpolu nosaukumus dažādās valodās.

Tikpat labi var būt, piem., Lieldienu nosaukumi, olu nosaukumi.

Var arī ierakstīt pilno „Pūpolu peramo” pantu, jo sadzīvē lielākoties lieto īso variantu, tā pazaudējot daļu no maģiskajiem vārdiem un spēka. Pie sienas piesprausts diploms tos atgādinās.

Pēc pasākuma var izmantot parka ŠŪPOLES tiem, kuriem vēl ir enerģija un vēlēšanās. Mūsu Adīnes un Amandas tētis Jānis bija uztaisījis īstas latviešu lauku šūpoles- dēlītis vienā virvē – ar lielisku izšūpošanās trajektoriju!

Piezīme. Olu sacensību otro uzdevumu – Sišanos ar olām var arī izlaist, ja pasākums liekas par garu, un atstāt kā mājas darbu, jo tad sasistās olas derēs arī apēšanai.

 Nepieciešams sagatavot:

1.daļai:

„ Skaistākās olas konkursam” - bērnu darinājumi; mājās vai nodarbībā tradicionāli vai moderni krāsotas un rotātas olas; pelēko zirņu vai balto pupu maisiņš, sekls groziņš.

Sarunai par pūpoliem – pūpolzarus.

„Saulītes meklēšanai” var taisīt maskas, var turēt rokās plīša mantiņu, vēl labāk – roku lellītes. Kāda vieta, kur Saulīte guļ, piem., mīksts spilvens – mākonītis, mums būs namiņš.

Mīklu minēšanai – groziņā saspraustas mīklas uz kartona sloksnītēm, uzlīmītes ar pavasarīgu tematiku (skaistas Lieldienu uzlīmītes ir nopērkamas Latvijā).

2. daļai:

Olu ripināšanai –  2 olu kalniņi, priekšā sētiņa pusaplī, rezervē krietni daudz krāsotu olu, lai visiem pietiek un nav žēl zaudēto.

Sišanās ar olām – Speciāli atliktas stiprākās olas.

Olu ķeršana: Jēlas olas, vismaz 10, jo gribētāju rodas arvien vairāk. Ūdens, roku nomazgāšanai un dvielis vai mitrās salvetes.

Olu stafete – Tik koka karotes, olas un groziņi, cik  komandu grib. Starta līnija – piem., aukla.

Salmu cepures vai maisiņš ar sīpolu, zaķēnu un pūpolzaru.

Olu meklēšana: Vilka cepure, zaķa ausis Zaķiem, sīkās oliņas folijas iesaiņojumā vairumā,  lēzeni trauciņi, lai var skrienot plaši izkaisīt.

Bērniem – mazi groziņi, kur salikt salasītās olas.

3. daļai: nepieciešama pagara virve ar atsvaru – griķu maisiņu galā; olu formas paliktnīši no kartona, mūzikai ļoti labi noder mutes ermoņikas; rotaļlietas- bitītes.

4.daļai:

Diplomi, balviņas.

 Papildus aktivitātes laukuma malās mazajiem bērniem:

garais gaisa pūslīšu paklājs rāpošanai un vingrošanai, kartona namiņš ar durvīm un logiem, bumbas, apļi.

Tautas dziesmas Lieldienām:

 

Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Olas veda vezumā.

Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.

Došu olu bāliņam
Par šūpuļa kārumiņu:
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.

Nāc nākdama, Lieladiena,
Visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši

Ko es došu, ko es došu
Šūpulīšu kārējam?
Došu cimdus, došu zeķes,
Līdz zemei linu kreklu.

Brāļi, brāļi, liela diena,
Kur kārsim šūpuliti?
-Kārsim liepas galiņāi,
Lai māsiņas līgojās..

 

Pūpolu peramais skaitāmpants:

Pūpols pēra, pūpols pēra.                    

Lieldienās, Lieldienās.

Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols!

Sarkans kā ābols, sarkans kā ābols!

Vesels kā ūdens, vesels kā ūdens!

Bagāts kā zeme, bagāts kā zeme!

Viegls kā lapa, viegls kā lapa!

Slimība laukā, veselība iekšā!

Slimība laukā, veselība iekšā!

Veseli! Veseli! Visu cauru gadu!

Diesma „Cip, cip, cālīši!”

Cip, cip, cālīši,

Mani mazie brālīši!

Nu nāciet pulciņā!

Spārnus vingrināt

Cip, cip, cāļi kopā nāk

Savas balsis vingrināt

Pavasara saulītē

Dziedāt sāk.

Mīklas Izprintējiet (kopā ar atminējumu) un salīmējiet uz sloksnītēm, labi, ja var ielaminēt. Tādas tās kalpos daudzkārt gan svētkos, gan ikdienā. Lielākie bērni tās ņem un ar prieku lasa – uzdod pārējiem, kamēr ar laiku, tikai mazliet jāieskatās, lai atcerētos no galvas.

Apaļa apaļa istabiņa,

Nav ne logu, ne durvju.  (ola)

Uz galda balts, nokrīt zemē- dzeltens. (ola)

Pārcērt kaulu,

Atrod sudrabu;

Pārcērt sudrabu, atrod zeltu. (ola)     

Maza, maza muciņa, divējādz alutiņš. (ola)

Viena abriņa, divējāda maizīte. (ola)

Apaļa mājiņa, ne durvju, ne logu, bet dzīvotājs iekšā. (ola)

Pats sarkans, acis baltas. (pūpolzars)

Mazs, mazs vīriņš, zīda svārki mugurā. (pūpols)

Pa kalniem un lejām staigā kažoks un apkakle. (aita)

Vīrs niķu niķiem, svārki stiķu stiķiem, kaula deguns, gaļas bārda. (gailis)

Pašam vien pieder, bet cits valkā. (vārds)

Divi mazi lodziņi, caur tiem visu pasauli redz. (acis)

Neviens nevar pateikt, kas es esmu, kā vien es pati.    (mēle)

Liels, liels ozols ar 12 zariem. (gads un mēneši)

Divas māsiņas: viena balta, otra melna, kā viena nāk, tā otra bēg. (diena un nakts)

Bez kājām, bez rokām,

Gar logiem dauzās

Un iekšā lūdzas. (vējš)

Tieva, gara tēva josta, nevar pūrā salocīt. (ceļš)

Kas iet cauri visām zemēm un tomēr paliek uz vietas? (ceļš)

Ko pāriet var, bet apiet nevar? (ceļu)

Mazs, melns vīriņš, samta kažociņš. ( kurmis)

Četri brāļi tek pa ceļu, cits citu nepanāk. (Ratu riteņi)

Liels, plats lakats: ziemu balts, vasaru raibs, puķots. (pļava)

Kad atņem, top lielāks, kad pieliek, top mazāks.  (Grāvis vai bedre, kad to rok.)

Ne mutes, ne zobu, bet visu aprij. (uguns)

Kas ēd sienu ar trim dzelzs zobiem? (Dakšas)

Tēvs asi garš, māte — pusasi, sīkie bērniņi — sprīdi gari. (grābeklis)

Tēvs garš, māte – īsa, daudz sīku bērniņu, visi sprīdi gari. (grābeklis)

Kas pelna maizi ar muti? (suns)

Kas tas par vīru, kam rats/ritenis uz muguras? (suns)

Kurš arī vasarā valkā kažoku? (aita)

Pašai cimdu nav, bet citiem dod. (aita)

Pelēka mājiņa, divi lodziņi: dienu nespīd, nakti spīd. (vilks)

Kas rej kā suns, bet nav suns? (lapsa)

Dzeltena gotiņa, rūgts pieniņš. (pienene)

Mazs, mazs vīriņš līkām kājām, zaļi svārki mugurā, pa zāli dzīvo, vijoli čīgā. (sienāzis)

Kas bez mēra, bez svara, bet visiem ļaudīm ir? (gudrība)

Nevar izmērīt,nevar nosvērt, bet visiem ir. (gudrība)

Vīrs biezā kažokā guļ cauru ziemu kā nosists. (Lācis)

Sarkans gailis zemē, sekste ārā. (Biete)

Sarkans vīriņš, zaļa bārdiņa. (Burkāns)

Kas met likumu lokumus un, tālāk tiekot, lielāka top? (Upe)

Kas naKti dzimst, bet dienu mirst? (rīta rasa)

Mazs, mazs vīriņš, adatu kažociņš. (Ezis)

Skaitāmpanti (jātur vienmēr pie rokas, tie noder daudzās situācijās).

Jo vairāk bērnu, jo garāks skaitāmpants.

Kolekcija vēl nav izveidota, varat iesūtīt kolekcijai savus iemīļotos!

 

Anita

Korkas skoliņas skolotāja

 

One Response to Korkas Latviešu skolas Lieldienu pasākuma IDEJAS

  1. varbūt kādam vajag palīdzību matemātikā caur Internetu saka:

    patīkams raksts, radās doma, varbūt kādam vajadzība pēc palīdzības matemātikā, varam sarunāt apmācības caur Internetu, sīkāk e-pastā bmw6666@inbox.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>