Ziemas saulgrieži Limerikā

Sestdien, 22. decembrī, St. Philomena’s skolas telpās, Limerikā notika Ziemas saulgriežu pasākums “Ziemassvētku pasaka”, ko organizēja bērnu tautas deju kolektīvs “Taurenītis”, Bērnu un jauniešu centrs Limerikā un tautas deju kolektīvs “Nemiers”.
Par to, kā Limerikā tika svinēti Ziemassvētki, portālam baltic-ireland.ie stāsta Daina Konstantinova – Škurova:

“Ziemassvētkus svin katrā ģimenē, tie ir ļoti gaidīti un iemīļoti svētki. Gan bērni, gan pieaugušie gaida dāvanas… tiek apdāvināts ikviens cilvēkbērns. Īstais laiks, kad var izbaudīt dāvināšanas prieku. Ziemassvētkiem piemīt īpašas izjūtas, smaržas un garšas. Ziemassvētkiem ir daudz un dažādu tradīciju. Bērniem kā ierasta lieta Ziemassvētki saistās ar dāvanām, Ziemassvētku vecīti, pie kamīna piestiprinātu dāvanu zeķi un brīnumu gaidīšana var sākties, bet pirms tam, protams, neiztikt bez vēstules rakstīšanas Ziemassvētku vecītim.
Šogad Limerikas bērni izbaudīja īstus senlatviešu ziemas saulgriežus.
Ziemas saulgriežu svinēšana Limerikas bērniem bija kā ciemošanās mūsu tēvu zemē – Latvijā. Bērni iepazina latviešu tautas tradīcijas, uzzināja par ziemassvētku paražām un ticējumiem. Un saimnieces bija sagatavojušas senlatviešu tradicionālos ēdienus. Klausītāji uzzināja, ka pareiza Ziemassvētku svinēšana sola labklājību un saticību visam nākamajam gadam, sensenos laikos vakarus pavadīja pie skalu uguns, meitas un puiši nodarbojās ar rokdarbiem, bērniem stāstīja pasakas, un visi kopā minēja mīklas. Ziemsvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa atkāpjas, savu vietu atdodot gaismai.
Īpaša vieta un nozīme bija ēdieniem, ko cēla galdā. Ziemassvētku vakarā galdā noteikti bija jāliek uguns, sāls un maize, lai nākošais gads būtu pārticīgs un vienmēr būtu ko likt galdā. Katrā mājā smaržoja piparkūkas un pīrāgi, neiztika arī bez svētku cepeša, zirņu pikām vai cūkas šņukura. Ēdieniem lielākoties bija simboliska nozīme un goda vietā galdā tika celts cūkas šņukurs. Tas simbolizē arklu zemes uzaršanai, tāpat kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.
Galdā lika arī zirņus un pupas, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.
Cienāja ar īpašu graudu biezputru – ķūķi jeb koču. Graudu ēdieni simbolizēja dzīvības procesu nepārtrauktību un cieņas izrādīšanu senčiem. Krāsnī cepti kartupeļi, pīrāgi un apaļi rauši simbolizēja sauli.
Tradicionāli Ziemassvētkos galdā lika medusdzērienu, ko mūsdienās vairs nevar redzēt uz svētku galda, taču mūsu svētkos tas bija celts galdā, senlatvieši dzēra arī paniņas un rūgušpienu. Neiztika arī bez saldēdiena un saimnieces piedāvāja maizes biguzi.
Saimnieces aicināja gan bērnus, gan vecākus pievienoties svētku galdam. Bija jānogaršo no katra ēdiena, lai būtu veselība visu nākamo gadu, lai būtu svētība mājām un saticība ģimenē.
Bērni bija sagatavojuši jauku Ziemassvētku pasaku – “ Vecīša cimdiņš”, visi meža iemītnieki bija paslēpušies cimdiņā. Ciemos bija ieradušies rūķi no pasaku meža un atnesa veltes, lai izrotāt Ziemassvētku eglīti, tikai rūķi nezināja ko darīt ar piparkūku mīklu. Un te palīgā nāca bērni ar deju “Cepam, cepam, piparkūkas” un bērni dusmīgajam lācim no pasakas iemācīja deju – “Dipu dapu lācis nāk” .
Neizpalika svētkos bez ķekatniekiem un viņu jautrajām dejām.
Neskatoties uz to, ka bērni un daudzi vecāki iepazinās ar mūsu senču tradīcijām, tomēr, Ziemassvētku vecītis bija ļoti gaidīts un sagaidīts ar dāvanām, tikai nākot ciemos ragavas bija nozudušas ar visām dāvanām un palīgā nāca jautrie Sniegavīri, kas atrada un atveda pazudušās dāvanas.
Ejot prom, Ziemassvētku vecītis solīja nākt ciemos arī nākamgad.

Visiem gada nogalē gribas novēlēt :

Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.

Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.

/J.Tabūne/”

FOTO: no Dainas Konstantinovas – Škurovas personīgā arhīva