» tālmācība

Sākas uzņemšana LVA tālmācības skolā

Laima — Mon, 10 Jul 2017 10:06:40 +0000

Latviešu valodas aģentūras (LVA) tālmācības skolā 6–14 gadus veci bērni attālināti mācīsies latviešu valodu.
Nodarbības tiek gatavotas un tiks vadītas ClassFlow vidē.
Pašreiz (līdz 2019. gadam) notiek LVA tālmācības skolas projekta ieviešana un aprobācija, tāpēc skolēnu skaits, kas 2017./18. mācību gadā varēs apgūt latviešu valodu ClassFlow vidē, ir ierobežots.

Priekšroka tiks dota tiem bērniem, kuriem nav iespēju mācīties latviešu valodu diasporas nedēļas nogales skolā, kā arī ģimenēm, kuras varēs sniegt atsauksmes par mācību procesu.
Kas ir ClassFlow vide?
ClassFlow ir visaptveroša mācīšanas un mācīšanās platfoma – internetā balstīts digitālās mācību klases vadības rīks, kas ļauj:
* sadarboties ar skolotāju neatkarīgi no skolēna atrašanās vietas;
* skolotājiem veidot interaktīvu mācību stundu saturu, uzdevumus un citas aktivitātes;
* iesaistīt skolēnus daudzveidīgās nodarbībās un novērtēt skolēnu mācību progresu.
Kādas nodarbības piedāvās LVA tālmācības skola?
2017./18. mācību gadā LVA tālmācības skolā tiks piedāvātas latviešu valodas nodarbības:
* sākumskolas vecuma bērniem (6–10 gadi);
* pusaudžu grupai.
Kas skolēnam nepieciešams, lai piedalītos nodarbībās?
Lai skolēns varētu piedalīties nodarbībās, viņam ir nepieciešams dators vai planšetdators un interneta pieslēgums.
Cik skolēnu būs vienā grupā?
Maksimālais dalībnieku skaits katrā grupā ir 7. Grupa tiks izveidota, ja tajā nebūs mazāk par 4 dalībniekiem.
Kā notiks nodarbība?
Skolēni un skolotājs saslēdzas tiešsaistē classflow.lv un paralēli sazinās Skype.
Nodarbība notiek tiešsaistē ClassFlow vidē, kurā skolotājs nosūta skolēniem interaktīvus uzdevumus un novērtē skolēnu mācību progresu.
Ieskatu nodarbībā var gūt šeit:
Kas vadīs latviešu valodas nodarbības?
Šajā mācību gadā nodarbības vadīs īpaši sagatavoti, profesionāli latviešu valodas skolotāji no Latvijas.
Informācija par skolotājiem var atrast šajā prezentācijā.
Cik bieži notiks nodarbības?
Nodarbības notiks divas reizes nedēļā.
Vai par nodarbībām būs jāmaksā?
Skolēniem latviešu valodas nodarbības būs par brīvu. Tās tiks nodrošinātas par valsts budžeta līdzekļiem.
Kā pieteikties LVA tālmācības skolai?
Pieteikties var līdz 2017. gada 15. augustam, aizpildot anketu šeit:

Pieteikumi tiks apkopoti un izvērtēti līdz 20. augustam. Nepieciešamības gadījumā tiks lūgta papildinformācija. Par bērna uzņemšanu LVA tālmācības skolā ziņosim pēc 20. augusta.

Gaidām pieteikumus Latviešu valodas aģentūras tālmācības skolā!

Papildu informācija: santa.kazaka@valoda.lv

FOTO: LVA

Rudenī darbu sāks tālmācības skola “ClassFlow” vidē

Laima — Thu, 08 Jun 2017 19:51:29 +0000

1. jūnijā Latviešu valodas aģentūra (LVA) prezentēja latviešu valodas apguves tālmācības skolu “ClassFlow” vidē, kas paredzēta diasporas bērniem un jauniešiem. Tālmācības skola tapusi par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) līdzekļiem un mācīties gribētājiem būs pieejama no šā gada septembra, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja LVA pārstāve Santa Kazāka.

Plānots, ka pirmajā mācību gadā tālmācības skolā būs trīs sākumskolas klases un viens pusaudžu klase.
Katrā klasē mācīsies 4-7 skolnieki, kuri tiks sadalīti pa grupām, ņemot vērā gan vecumu, gan zināšanu līmeni.
Nodarbības notiks divas reizes nedēļā ar Skype palīdzību.
Nodarbības vadīs četras latviešu valodas skolotājas.
Mācības tālmācības skolā “ClassFlow” vidē būs bez maksas.
Drīzumā LVA izsludinās pieteikšanos pirmajam mācību gadam tālmācības skolā. Sekojiet līdz informācijai.

Tālmācības skola “ClassFlow” vidē domāta visiem diasporas bērniem un pusaudžiem, bet jo īpaši tiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ nevar apmeklēt latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas. Sākumskolas vecuma bērniem latviešu valoda tālmācībā būs jāapgūst ar vecāku palīdzību.

FOTO: LVA

Darbu sāk pirmā tiešsaistes izglītošanās platforma – Mājskola.lv

Laima — Mon, 25 Apr 2016 15:27:31 +0000

Sociālā inkubatora Reach for Change ietvaros ir īstenota ideja, kura tika augsti novērtēta un iekļuva sociālās uzņēmējdarbības projektu konkursa finālā, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Aija Pope. No šī gada 8. aprīļa savas durvis ir vērusi Latvijā pirmā tiešsaistes izglītošanās platforma MĀJSKOLA.LV.

Šī ir vieta, kur bērniem satikties ar skolotājiem – “mēs tos esam nosaukuši par zinātājiem, jo ne visi, kas kaut ko zina, ir skolotāji”, apgalvo projekta idejas autore un viena no īstenotājām Rita Riekstiņa. Mājskolas būtība ir būt pieejamākiem, dot iespēju ikvienam bērnam uzlabot savu zināšanu līmeni, sagatavoties kontroldarbiem, pārbaudes darbiem, izpildīt mājasdarbus vai vienkārši uzzināt vairāk par sev interesējošu tēmu. Nodarbības notiks tiešsaistē, interneta vidē, kas sniedz daudz plusus gan bērniem, gan vecākiem, gan zinātājiem.
“Ideja par šādas mājaslapas nepieciešamību radās jau diezgan sen, kad dienu no dienas redzu savu un citus bērnus daudz laiku pavadām pie mobilajām ierīcēm, taču šis laiks nav pavadīts vērtīgi. Meklējot privātskolotāju, ģimenes saskaras ar daudz problēmām – nav vienotas datu bāzes, kur meklēt skolotāju, vecāki nevēlas uzticēties un atstāt skolotāju mājās vienu ar bērnu, skolotājs prasa papildus samaksu par laiku, ko pavada ceļā pie bērna un daudzi citi. Kad bērns atnāk mājās no skolas, viņa iemīļotajā planšetē vai datorā var būt kāds, kas palīdz mācībās. Tāda realitāte soli pa solim aizvedusi pie idejas īstenošanas”, stāsta Rita Riekstiņa.
Viena no projekta līdzautorēm Kristīne Simsone, idejas īstenošanā iesaistījās, jo krietnu laiku dzīvoja ārzemēs un saskārās ar skarbu realitāti – latviešu bērni aizmirst savu valodu, maz zina par tās kultūru, vēsturi un ģeogrāfiju. ”Nodarbības attālināti ir ļoti nepieciešamas diasporas latviešu bērniem, kuri aizbraukuši svešā zemē aizmirst par savām saknēm. Pirms mana ģimene, pēc vairāku gadu prombūtnes ārzemēs, atgriezās Latvijā, mēs saskārāmies ar realitāti- nebija iespējas bērnus sagatavot Latvijas izglītības sistēmai. Nebija vienotas datu bāzes, kur meklēt labus attiecīgā priekšmeta skolotājus- matemātikā, latviešu valodā; paši meklējām publiskos ziņojumu dēļos, bet tas ne vienmēr sniedza labus rezultātus, līdz ar to nebija iespējas veikt kvalitatīvas attālinātas-online mācības. Ceļs uz mērķi bija sarežģīts un laikietilpīgs”, stāsta Kristīne. ”Ir zināms, ka Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izstrādā interaktīvu tālmācības platformu latviesu valodas apguvei diasporas latviesiem. Mūsu izstrādātā tiešsaistes izglītības platforma ir neformālās izglītības vietne ne tikai latviešu valodas apguvei, mēs piedāvājam arī matemātikas, fizikas, ķīmijas u.c. vispārizglītojošo priekšmetu un valodu apguvi un to padziļināšanu, kā arī iespējams apgūt zināšanas dažādu interešu jomās, piemēram, astroloģijā, psiholoģijā, mūzikā.”
Projekta idejas pamatā ir mūsu sapnis par līdzvērtīgu – zinošu un atvērtu sabiedrību, par bērniem, kuri pieņem, saprot un smaida viens otram. Biedrības, kura īsteno šo projektu, viena no galvenajām rūpēm ir bērni ar funkcionālajiem traucējumiem, bērni, kuri aug sociāli, materiāli un emocionāli atšķirīgos apstākļos. Mājskola ir veids, kā mēs visi varam palīdzēt viņiem uzlabot intelektuālo līmeni, palīdzēt sociālajā komunikācijā, kļūt par saprastiem un pieņemtiem sabiedrības locekļiem. ”Mēs dosim šiem bērniem iespēju saņemt zinātāju palīdzību bez maksas, kas tiks segta no ziedojumiem un ienākumiem no nodarbībām”, uzsver Rita Riekstiņa.
Mājskola aicina bērnus, jauniešus un pieaugušos, kas vēlas uzlabot savas zināšanas, tādējādi arī palīdzot bērniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat aicinām arī pieteikties jaunus zinātājus, kam ir, ko dot Latvijai un pasaulei.
Vairāk informācijas un par iespējām pieteikties mājskolai varat meklēt šeit www.majskola.lv.

Publicitātes foto

IZM spriež par izglītību diasporā

Laima — Tue, 22 Mar 2016 10:23:48 +0000

22. martā Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Jānis Kukainis un Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēdis Kristaps Grasis, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministra biroja pārstāvjiem, aktualizēja nepieciešamību pēc iespējas drīz risināt jautājumu par tālmācības programmas izstrādi un pieejamību ārpus Latvijas dzīvojošajiem bērniem.

Kā to liecina Latvijas diasporas pētnieku veiktās aplēses, šobrīd ārpus Latvijas izveidotajās latviešu skolās mācās aptuveni 6% no kopējā ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstpiederīgo bērnu skaita. Lai veicinātu latviešu valodas apguvi šo bērnu vidū, nepieciešams nodrošināt arī Latvijas valdības atbalstu latviešu diasporas skolu darbībai un tālmācības programmu izstrādei.
PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis tikšanās laikā norādīja, ka sarunas par šāda tālmācības rīka izstrādi notiek jau trīs gadus, PBLA Izglītības padome ir ieguldījusi lielu darbu šī jautājuma izpētē un tālmācības rīka protototipa izstrādē, kas var kalpot par pamatu valsts īstenotas tālmācības programmas izveidei. “Pie šī jautājuma strādājam jau vairākus gadus. Vēlos redzēt, kad būs rezultāts,” tiekoties ar IZM pārstāvjiem, uzsvēra J.Kukainis. “No savas puses esam darījuši visu, lai projektu veicinātu, pašlaik nepieciešama koordinēta valsts institūciju rīcība projekta uzsākšanai,” piebilst J. Kukainis.

“Ņemot vērā, ka Latvijā aktualizējies jautājums par izceļojušo tautiešu remigrāciju, jāatceras, ka šo personu spēju atgriezties noteiks ne tikai ekonomiski apsvērumi, bet arī viņu spējas iekļauties Latvijas darba tirgū un izglītības sistēmā. Latviešu valodas zināšanas un latviskā izglītība ir visa pamatā,” uzsvēra ELA priekšsēdis Kristaps Grasis. Viņš aicināja Izglītības un zinātnes ministriju risināt diasporas skolu klasifikācijas un atbalsta jautājumu, kā arī aicināja IZM iesaistīties skolēnu apmaiņas programmu veicināšanā: “Sniedzot latviešu jauniešiem pastriprināti iespēju mācīties uz laiku – pusgadu vai gadu – Latvijas skolās atstātu izteikti pozitīvu iespaidu uz viņu valodas attīstību, un varētu būtiski veicināt viņu vēlmi Latvijā atgriezties arī nākotnē.”

PBLA un IZM sadarbības memoranda ietvaros tika pārrunāti arī citi aktuāli jautājumi, kā piemēram, diasporas nedēļas nogales skolu piekļuve Letonika.lv materiāliem, diasporas nedēļas nogales skolu klasifikācija un citi ar diasporas izglītību saistīti jautājumi. Tika akcentēta nepieciešamība saglabāt līdzšinējo valsts finansējumu diasporas izglītības vajadzībām, to attiecīgi palielinot proporcionāli bērnu skaita pieaugumam diasporā.

FOTO: baltic-ireland.ie

LVA aptauja par tālmācības programmu

Laima — Wed, 30 Dec 2015 10:28:47 +0000

Lai izstrādātu tālmācības programmu latviešu valodas apguvei diasporā, Latviešu valodas aģentūra (LVA) ir izveidojusi aptauju, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja LVA diasporas projektu koordinatore Sanda Roze.
Aptauja izveidota ar mērķi noskaidrot, kādas ir diasporas latviešu vēlmes un iespējas, apgūstot latviešu valodu tālmācībā.

Latviešu valodas aģentūra lūdz visus interesentus līdz 25. janvārim atbildēt uz šīs aptaujas jautājumiem.

Aptaujas anketa pieejama šeit:

Sola finansējumu diasporas tālmācības programmai

Laima — Sun, 27 Sep 2015 06:26:19 +0000

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, kas notika 23. septembrī, deputāti saņēma apstiprinājumu gan no Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA), gan Izglītības ministrijas, ka finansējums tālmācības programmai diasporas vajadzībām tiks saņemts. PBLA pārstāve Anta Spunde gan vērsa uzmanību uz 2017. gada budžeta projektu, kurā diasporas jomā plānots ievērojams samazinājums.

Arī Izglītības ministrijas pārstāve Vineta Ernstone apstiprināja šo informāciju, skaidrojot to ar jauno politikas iniciatīvu plānošanas perioda noslēgumu. Ernstone gan uzsvēra, ka tiekot strādāts pie tā, lai finansējums tiktu iekļauts pamatbudžetā. Komisijas priekšsēdētājs I.Latkovskis ieteica IZM sadarboties ar diasporas organizācijām, lai uzklausītu prioritātes, kā arī solīja arī turpmāk sekot līdzi šim jautājumam.

Deputāti diskutēja arī par patvēruma meklētājiem un to integrāciju saistītiem jautājumiem. Vineta Ernstone arī informēja, ka IZM sadarbojas ar Iekšlietu ministrijas darba grupu patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumos. Esot izstrādāti konkrēti priekšlikumi un plāns kā bēgļus integrēt skolās un mācīt valodu. Īpaši liela uzmanība pievērsta metodikas izstrādē, izveidojot adaptācijas programmu, kura vērsta uz intensīvu valodas apmācību, lai vēlāk varētu veiksmīgi apgūt arī citus priekšmetus. “Galvenais atslēgas vārds būs labi sagatavots pedagogs,” pauda Ernstone, uzsverot, ka šis jautājums skar ne tikai latviešu valodas skolotājus. Par bēgļu integrāciju un valodas apmācību atbildīga būs Kultūras ministrija, kura koordinēs darbu šajā jomā. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka tiek pievērsta liela uzmanība, lai izveidotā sistēma būtu pastāvīga un nepārtraukta, jo jāņem vērā patvēruma meklētāju skaits.

FOTO: baltic-ireland.ie

IZM: papildu naudas latviešu valodas apguvei diasporas bērniem tālmācībā nākamgad nebūs

Laima — Tue, 25 Aug 2015 14:42:39 +0000

Papildu naudas latviešu valodas apguvei diasporas bērniem tālmācībā nākamgad nebūs, teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā atbildes vēstulē Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, kuru otrdien apstiprināja valdība.

IZM norāda, ka 2016. gadā papildu līdzekļi šim mērķim nav plānoti, bet jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu 2017. gadā un turpmākajos gados ir skatāms, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jaunās politikas iniciatīvām.

“Jautājums par speciālām tālmācības programmām diasporai latviešu valodas un kultūrvēstures apguvei ir bijis diskusiju objekts starp IZM un Pasaules Brīvo latviešu apvienību. Sarunās IZM uzsvērusi, ka ir jānošķir tālmācības programmas formālajā izglītībā, ko šobrīd piedāvā Latvijas skolas, no neformālās izglītības un interešu izglītības iespējām,” atbildē Saeimas komisijai pauž nozares ministrija.

Valodas apguve diasporā galvenokārt notiek neformālā veidā, kas iespējama arī attālināti e-mācību veidā, informē IZM.

“IZM un Latviešu valodas aģentūra apzinās, ka turpmāko trīs gadu laiku jāturpina pilnveidot un nodrošināt latviešu valodas kā svešvalodas apguves sistēma e-mācību vidē, kas būtu ilglaicīgi, sistemātiski uzturama, interaktīva un papildināma, kā arī pielāgojama dažādu mērķa grupu vajadzībām,” teikts atbildes vēstulē.

2016. gadā, turpinot jau iesākto, plānots pilnveidot un sagatavot mācību programmas diasporas bērniem un jauniešiem, darba lapas latviešu valodas prasmju nostiprināšanai un pārbaudei diasporas bērniem vecumā no pieciem līdz 12 gadiem, mācību līdzekļu komplektu jauniešiem “Atvērsim vārtus” diasporas vajadzībām, integrētu interaktīvu mācību materiālu “Latvijas laikā un telpā” latviešu valodas, Latvijas vēstures un ģeogrāfijas apguvei diasporā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Bezmaksas pamatizglītība Latvijā tālmācībā

Laima — Sun, 16 Aug 2015 19:16:46 +0000

Rāmuļu pamatskola visiem interesentiem piedāvā licencētu pamatizglītības 2. posma (7. – 9. klašu) tālmācības programmu, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja skolas direktore Ija Brammane.
Pamatizglītību Rāmuļu pamatskolā var saņemt neatkarīgi no vecuma un atrašanās vietas.

Izglītības programmas uzdevums ir sniegt iespēju neklātienē tālmācības formā iegūt obligāto pamatizglītību personām kuras:
· atrodas ārpus valsts robežām un ikdienā nevar apmeklēt izglītības iestādi;

· obligātajā pamatizglītības vecumā to nav ieguvušas;

· veselības problēmu dēļ ikdienā nevar apmeklēt izglītības iestādi;

· ir motivētas un psiholoģiski sagatavotas patstāvīgai mācību satura apguvei.

Izmantojot individuālu pieejas kodu, izglītojamajam ir iespēja izmantot www.ramuluskola.lv elektroniskajā vidē ietverto informāciju (aktualitātes, ieskaišu grafiks, mācību materiāli, saņemtie ieskaišu vērtējumi u.c.). Katrā mācību priekšmetā ir noteikts obligāto ieskaišu skaits. Tās jākārto elektroniski (ar interneta starpniecību) vai klātienē Rāmuļu pamatskolas noteiktajos termiņos. Pēc obligāto ieskaišu par vienas klases kursu nokārtošanas, izglītojamais tiek pārcelts nākamajā klasē.

Skolēnus uzņem 7., 8. un 9. klasē, izvērtējot izglītojamā iepriekš apgūto mācību saturu pēc liecības vai nosakot pārbaudījumus.

Paralēli Rāmuļu skolā mācās arī citi skolēni, ar kuriem ir iespēja komunicēt.

Gūsti panākumus Rāmuļu pamatskolā!

Papildinformācija: +37126514310, e-pasts: ramulu_skola@inbox.lv.

Iesnieguma veidlapa.

Publicitātes foto

Rankas pamatskola sekmīgi īsteno tālmācības programmu latviešu diasporas bērniem ārzemēs

Laima — Fri, 10 Apr 2015 08:37:39 +0000

8. aprīlī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktora vietniece Dace Dalbiņa un LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade devās uz Ranku, lai klātienē pārrunātu izaicinājumus un vajadzības, kas radušās izglītojot diasporas bērnus tālmācībā.

Kopš 2015. gada janvāra Rankas pamatskola, atsaucoties Notinghemas (Lielbritānija) nedēļas nogales skolas „Sprīdītis” aicinājumam, sāka mācīt ārpus Latvijas dzīvojošos latviešu bērnus arprogrammas skype palīdzību. Mācības notiek trīs reizes nedēļā, ar bērniem strādā divas sākumskolas skolotājas, kuras vada mācību stundas, kā arī pārsūta mācību materiālus, kas pēc izpildīšanas skenētā formā tiek nosūtīti atpakaļ. Mācību process notiek neformālas izglītības veidā un par to lielu pateicību skola velta Gulbenes novada reemigrācijas komisijai, kas ir piešķīrusi līdzekļus šī projekta īstenošanai.

PBLA pārstāve Anta Spunde pastāstīja, ka PBLA Izglītības padome jau vairāku gadu garumā sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju uzsver disporas bērniem piemērotas tālmācības programmas izveides nepieciešamību. Programmai būtu jābūt saīsinātai, tai jāietver latviešu valoda, latviešu literatūra, vecākajām klasēm arī kultūrvēsture un ģeogrāfija, kā arī tai jābūt elektroniski pieejamai ikvienam latviešu diasporas bērnam pasaulē.

Savukārt Latviešu valodas aģentūras speciālistes Dace Dalbiņa un Vineta Vaivade stāstīja par aģentūras nākotnes plāniem šajā jomā un par iespējamu metodisku palīdzību kursu veidā skolotājiem, kas strādā ar diasporas bērniem, sniedza praktiskas konsultācijas abām skolotājām un iepazīstināja ar jaunākajiem aģentūrā tapušajiem mācību līdzekļiem. Kā potenciāli nozīmīgu atbalstu mācību procesā speciālistes minēja darbu pie elektroniskas mācību grāmatas un darba lapām, kas ievērojami atvieglotu un modernizētu šo mācību procesu, kura gaitā bieži gadās, ka skolotājs bērna izpildīto, skenēto un pārsūtīto mājas darbu sliktās tehniskās kvalitātes dēļ nespēj izlasīt.

Stāstot par mācību procesu, Rankas pamatskolas direktore un neformālās tālmācības programmas diasporas bērniem iniciatore Laima Braše atzīmē, ka gan bērni, gan skolotāji strādā ar lielu degsmi un entuziasmu, kā arī uzsver, ka, ņemot vērā bērnu vecumu (pārsvarā 6-8 gadi) nenovērtējama nozīme ir vecāku atbalstam un līdzdalībai bērnu motivēšanā. Sarunas gaitā skolas direktore uzsver, ka ļoti vēlētos sajust valsts rūpes un atbalstu šāda veida mācību procesam. Līdz šim skola ir spējusi mācības organizēt saviem spēkiem, taču, ņemot vērā Reemigrācijas plānā definētos mērķus un iespējamību, ka skolēnu skaits nākotnē varētu pieaugt, valsts atbalsts vienotai šādu mācību programmu izstrādei būtu ļoti nepieciešams.

FOTO: PBLA

PBLA IP tiekas ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili

Laima — Thu, 15 Jan 2015 09:43:04 +0000

14. janvārī Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) izpilddirektore Anta Spunde un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu diasporas izglītības aktuālākos jautājumus. Ministre tika iepazīstināta ar diasporas audzēkņu sasniegumiem, diasporas skolotāju aptaujas rezultātiem un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.

PBLA IP pārstāvji ministrei nodeva pateicību no diasporas izglītības organizācijām par 2014. gadā no valsts budžeta saņemto finansiālo atbalstu diasporas skolu darbības un izglītojošo pasākumu nodrošināšanai, uzsverot nepieciešamību 2015. gadā finansējumu saglabāt un palielināt proporcionāli skolēnu skaita pieaugumam ārvalstīs. Tāpat tika uzsvērta līdzšinējā veiksmīgā sadarbība ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) diasporas izglītības vajadzību nodrošināšanā.

Turpmākajā sarunā tika apspriesta nepieciešamība definēt valsts nostāju saistībā ar diasporas izglītības turpmākās attīstības jautājumiem, iekļaujot to Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajās izglītības pamatnostādnēs nākamajiem gadiem, tika uzsvērta vajadzība veidot tālmācības programmu, kas būtu piemērota skolēniem (un atbalstoša skolotājiem) gan latviešu nedēļas nogales skolās, gan atsevišķiem indivīdiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu, kultūru, vēsturi un literatūru jebkurā kontinentā.

Līdzšinējā apkopotā informācija liecina, ka Latvijā ir vairāk kā 70 mācību iestādes, kas piedāvā tālmācības pakalpojumus. Diemžēl diasporas skolēnu mācību mērķiem neviena no tām nav piemērojama bez ievērojamu izmaiņu veikšanas, jo šīs programmas piedāvā Latvijas izglītības sistēmai atbilstošus materiālus un bieži – pilnu Latvijas izglītības programmu.

Pēc aptuveniem datiem, 2014./2015. mācību gada sākumā diasporas latviešu nedēļas nogales skolās ārpus Latvijas zināšanas apgūst ap 3 000 bērnu un jauniešu, tie ir tikai 10 % no kopējā ārzemēs reģistrēto bērnu skaita. Šie dati liecina, ka dažādu apstākļu dēļ ne visas ārpus Latvijas dzīvojošās ģimenes apmierina latviešu nedēļas nogales skolu piedāvājums ārzemēs.

Sarunas noslēgumā abas puses vienojās par turpmāku regulāru sadarbību diasporas izglītības jautājumu risināšanā.

FOTO: PBLA