» ELA

10 Īrijas un Ziemeļīrijas skoliņas saņems finansējumu

Laima — Thu, 08 Jun 2017 19:51:41 +0000

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) ir izskatījušas 2017. gada Eiropas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņu pieteikumus finansējumam. Portāla baltic-ireland.ie rīcībā esošā informācija liecina, ka šogad finansējumu saņems 33 nedēļas nogales skoliņas, t.sk. 10 Īrijas un Ziemeļīrijas skoliņas.

2017. gadā finansējumu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde” saņems:
* Pīterboro latviešu skola “Pūcītes akadēmija” – Lielbritānija;
* Sautportas latviešu skola “Gliemezītis” – Lielbritānija;
* LBĪ mūzikas studija-skola”Mazais letiņš” – Īrija;
* Latviešu kultūras skola Bergenā “Bergausis” – Norvēģija;
* Latviešu nedēļas nogales skola Oslo ”Kastaņa skola” – Norvēģija;
* LBĪ Navanas latviešu bērnu un jauniešu apvienība “Impulss” – Īrija;
* Frankfurtes latviešu bērnu skola “Zīļuks” – Vācija;
* LBĪ Portlīšas latviešu nedēļas nogales skola “Sauleszaķēns” – Īrija;
* LBĪ Limerikas skola “Kamenīte” – Īrija;
* Korbi latviešu skola “Dzintari” – Lielbritānija;
* Latviešu bērnu skola Austrijā – Austrija;
* Bonnas latviešu skola “Kamolītis” – Vācija;
* LBĪ Midlandes Atlonas nedēļas nogales latviešu skola “Pūcītes” – Īrija;
* Hamburgas Latviešu sestdienas skola – Vācija;
* Gruzijas latviešu biedrības “Ave Sol!” svētdienas skola – Gruzija;
* Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skola “Zīļuks” – Apvienotā Karaliste, Ziemeļīrija;
* LBĪ Dublinas latviešu nedēļas nogales skola “Saulgriezīte” – Īrija;
* Luksemburgas latviešu sestdienas skola “Strops” – Luksemburga;
* Sestdienas skola “Sprīdītis” – Lielbritānija;
* Latviešu bērnu skola Nīderlandē „Diegabiksis” – Nīderlande;
* LBĪ Drohedas latviešu nedēļas nogales skola “Ābolītis” – Īrija;
* Stokholmas Latviešu skola – Zviedrija;
* Latviešu skola ”Vinnijpūks” – Īrija;
* Berlīnes Latviešu skola – Vācija;
* Štutgartes Latviešu skola – Vācija;
* Briseles Latviešu skola – Beļģija;
* Madrides Latviešu skola “Sprīdītis” – Spānija;
* Latviešu skola ”Tīģeris-Rū” – Īrija;
* Skelmersdāles latviešu nedēļas nogales skola “Jūras kaķis” – Lielbritānija;
* Northemptonas latviešu skola “Sprīdītis” – Lielbritānija;
* Minsteres bērnudārzs skoliņa – Vācija;
* Londonas Latviešu Skola – Lielbritānija;
* Bredfordas latviešu skola “Saulespuķe” – Lielbritānija.

FOTO: baltic-ireland.ie

Īrijas un Lielbritānijas diasporas skolotāji tiekas seminārā Bradfordā

Laima — Thu, 06 Apr 2017 07:31:50 +0000

Š.g. 1., 2. aprīlī Bredfordā, Lielbritānijā, notika Īrijas un Lielbritānijas diasporas skolotāju seminārs, ko organizēja Eiropas Latviešu apvienība (ELA), Latviešu valodas aģentūra (LVA), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL), informē LVA Izglītības metodiķe Santa Kazāka.

Seminārā piedalījās 41 dalībnieks: Lielbritānijas un Īrijas nedēļas nogales skoliņu skolotāji, Eiropas Latviešu apvienības, Latviešu valodas aģentūras un Latvijas Republikas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē pārstāvji.
Pēc sirsnīgām atklāšanas uzrunām katra skoliņa sniedza savu vizītkarti. Prieks, ka jaunās skolas pārstāvēja pat vairāki skolotāji un vecāki.
Skolotāji tika iepazīstināti ar LVA jaunumiem diasporas atbalstā. Vērtīgu informāciju par gatavošanos Līgo svētkiem sniedza LNPL jauniešu nozares vadītāja.
Pēcpusdienā skolotāji strādāja darba grupās par mācību nodarbību plānošanu, īstenošanu un izvērtēšanu, kā arī guva ieskatu par tālmācības iespējām interaktīvās platformas ClassFlow vidē.
Nākamajā dienā semināra dalībnieki strādāja pie tēmas “Latviskā izglītība diasporā nākotnē”. Pēc noteiktiem kritērijiem izstrādātie grupu darba rezultāti skaidri pauda diasporas izglītības patiesās vajadzības. Lielu interesi klausītājos raisīja Droghedas, Pīterboro un Portadaunas skolu pieredze.
Semināra noslēgumā skolotāji atzinīgi novērtēja kursu programmu un uzsvēra, ka šādas tikšanās ir vērtīgas gan informācijai, gan savstarpējai pieredzes apmaiņai.

Liels paldies mājīgā “Daugavas vanagu” nama saimniekiem par uzņemšanu un LNPL Izglītības referentam Mārim Pūlim par ikgadēju semināru organizēšanu.

FOTO: baltic-ireland.ie

Skoliņas tiek aicinātas pieteikties finansējumam

Laima — Mon, 13 Mar 2017 22:51:27 +0000

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) aicina latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas Eiropas valstīs pieteikties 2017. gadā pieejamajam finansiālajam atbalstam no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Šogad finansiālais atbalsts tiks sniegts vismaz 25 latviešu nedēļas nogales skolām Eiropā. Pieejamais finansējums 37800 EUR.

Finansējumu iespējams saņemt:
· telpu īres,
· bērnu apdrošināšanas
· skolotāju ceļa izdevumu segšanai, izmantojot sabiedrisko transportu no dzīvesvietas uz skolu un
atpakaļ.
Individuālos gadījumos Finanšu komisija var izskatīt arī citu izdevumu kompensācijas pieprasījumu.
Tiks akceptēti tēriņi no 2017. gada 1. janvāra līdz 15.novembrim.
Atskaišu un pārskatu iesūtīšanas termiņš šogad būs 2017.gada 15.novembris.
Visām latviešu nedēļas nogales skolām Eiropā, kas atbilst zemāk minētajiem kritērijiem un vēlas pieteikties finansiālā atbalsta saņemšanai, elektroniskā pieteikuma anketa ir jāaizpilda līdz 2017. gada 18. aprīlim plkst. 17.00 pēc Latvijas laika.

13 Kritēriji diasporas nedēļas nogales skolām finansiālā atbalsta saņemšanai:
* skola darbojas jau vismaz 12 mēnešus;
* skolas mērķis atbilst diasporas nedēļas nogales skolu koncepcijai – saglabāt un uzturēt latvisko identitāti, apgūstot latviešu valodu un kultūru;
* skolā darbojas vismaz 2 skolotāji, un vienam no tiem ir pedagoģiskā izglītība vai arī skolotājiem ir iespējams konsultēties ar kvalificētu pedagogu;
* skolu regulāri apmeklē vismaz 10 bērni vecumā līdz 18 gadiem;
* skola darbojas pēc vismaz 75 stundu mācību programmas, no kuras daļa ir paredzēta latviešu valodas apguvei (1 stunda = 40 minūtes; mācību programmā ietilpst arī skolas pasākumi);
* skolā ir pieejams skolēnu saraksts, žurnāls;
* skolā ir izveidota un darbojas skolas padome, kurā ir vismaz viens vecāku pārstāvis;
* skolai ir noslēgti līgumi ar vecākiem;
* ja skolai tiek piešķirts finansējums šī projekta ietvaros, tās vadība garantē, ka nesamazinās vecāku līdzmaksājuma apjomu, kā arī neatteiksies no citu personu (NVO, vēstniecību, privātpersonu) sniegtā atbalsta;
* līdzekļu piešķiršanas gadījumā skola atskaitē iesniedz čekus par precīzi tādu pašu summu, kāda tai tikusi piešķirta;
* skolai nav nenokārtotu saistību pret LVA;
* skola 2017. gadā publicēs vismaz divus preses ziņojumus ar norādi uz skolai sniegto līdzfinansējumu;
* gadījumā, ja skola tiek likvidēta, par piešķirtajām finansēm iegādātos mācību līdzekļus un materiālus nodod ELA rīcībā.

Pieteikumus vērtēs komisija, kurā ir LVA, ELA, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) un Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) pārstāvji.
Finansiālā atbalsta piešķiršanas gadījumā šī anketa tiks pievienota ar finansējuma saņēmēju slēgtajam līgumam, ko tiks aicināts parakstīt (un tādējādi apliecināt tās satura patiesumu) katras skolas pārstāvis – skolas vadītājs.
Detalizētāka informācija pieejama, sazinoties ar projekta vadītāju Ingunu Grietiņu, izglītības speciālistu Māri Pūli vai rakstot uz ELA e-pastu: ela@latviesi.com ar norādi “Skolu līdzfinansējuma projekts”.
Pēc anketas nosūtīšanas, lūdzu, pārliecinieties, ka tā ir sasniegusi adresātu, rakstot uz ELA epastu: ela@latviesi.com ar norādi “Skolu līdzfinansējuma projekts”.

FOTO: baltic-ireland.ie

ELA uzteic diasporas centienus saglabāt bērnu latviešu valodas prasmes un aicina stiprināt atbalstu

Laima — Fri, 03 Feb 2017 11:09:33 +0000

Pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska vizītes Lielbritānijā un tikšanās ar tur dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem medijos izskanējusi kritika par diasporas bērnu latviešu valodas prasmju krišanos un sliktajām sekmēm Lielbritānijas skolās. Atzīstot nozīmīgos riskus latviešu valodas saglabāšanai svešumā, Eiropas Latviešu apvienība uzteic to milzīgo darbu, ko daudzas diasporas latviešu ģimenes iegulda savas un savu bērnu latvietības saglabāšanā un latviešu valodas prasmju kopšanā.

ELA aicina Latvijas valdību pastiprināt atbalstu šiem centieniem.
ELA priekšsēdis Kristaps Grasis pauž: “Ikdienas darbā ar Eiropā dzīvojošajiem latviešiem mēs redzam to brīžiem pat pašaizliedzīgo laika, līdzekļu un enerģijas ieguldījumu latvietības un latviešu valodas saglabāšanā, ko sniedz neskaitāmas diasporas ģimenes un entuziastiskās latviešu skoliņu skolotājas, lai tas būtu Lielbritānijā, Briselē vai Vācijā. Gan manis paša pieredze, gan zinātniski pētījumi turklāt liecina, ka papildu valodu zināšanas ir vērtība, nevis kavēklis bērna izaugsmei un sekmēm skolā.” ELA ieskatā ir būtiski sniegt atbalstu šīm diasporas ģimenēm un skoliņām, gādājot, ka latviešu valoda tiek saglabāta un izkopta tiktāl, lai bērnam pieaugot saglabātos izvēles iespēja sekmīgi iekļauties arī Latvijas dzīvē un sabiedrībā.
ELA priekšsēdis stāsta, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju jau ir aizsākts darbs, lai izstrādātu tālredzīgu un skaidru diasporas izglītības koncepciju. Taču šim darbam būtu jāiet roku rokā arī ar lielāku praktisko un finansiālo atbalstu jau noritošajam latviešu valodas mācību darbam diasporas skoliņās; vairāk būtu jāiesaista arī vecāki un jādomā par pilna laika mācību iespējām latviešu valodā. Esošais valsts atbalsta finansējums diasporas skoliņām ir niecīgs samērojumā ar to asimilācijas risku, kas skar diasporas jauno paaudzi.

Šo risku apliecina LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra zinātniski-pētnieciskais projekts „Latvijas emigrantu kopienas”, kurā apkopota informācija par aptuveni 2000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem. Pētījums liecina par diasporas bērnu straujo lingvistisko asimilēšanos. Tas atklāj, ka ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3–17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu. Latviešu valodu ļoti labi vai brīvi pārvalda 27% latviešu bērnu, labi — 21%, bet vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas. Šo situāciju lielā mērā nosaka valodas lietojums ģimenē. Taču aptuveni divas trešdaļas (68%) ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuru ģimenē aug bērns, vēlas, lai viņu bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu. Tas nozīmē, ka nepieciešams sniegt visu iespējamo atbalstu, lai bērns latviešu valodu zināšanas varētu saglabāt.
ELA arī uzsver Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas piederīgo būtisko potenciālu Latvijai. ELA politikas referente Elīna Pinto norāda: “Lielbritānijā dzīvo nozīmīga, tradīcijām bagāta, daudzskaitlīga un daudzveidīga Latvijas diasporas daļa. Trimdas gados tā ir devusi savu ieguldījumu Latvijas drošības un starptautisko interešu aizstāvībā, un šobrīd pelnījusi cieņu par tiem panākumiem, ko guvusi grūtā darbā – lai tas būtu Londonas finanšu tirgos vai Bostonas siltumnīcās. Šī pieredze un rūdījums var Latvijai nākt tikai par labu – ja vien spēsim noturēt cilvēkos ticību Latvijai un tās izaugsmei.” Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas piederīgo nozīmīgumu Latvijai Saeimas ārpolitikas debatēs 26. janvārī uzsvēra arī ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs.

FOTO: baltic-ireland.ie

Aptauja diasporas bērnu vecākiem

Laima — Fri, 03 Feb 2017 11:03:44 +0000

Lai veicinātu diasporas latviešu jauniešu saiti ar Latviju, iespēju apgūt un/vai stiprināt latviešu valodu, ir radusies ideja izveidot diasporas skolniekiem apmaiņas programmu, dodot jauniešiem iespēju dzīvot Latvijā un apmeklēt skolu. Ikvienas ģimenes viedoklis ir svarīgs Pasaules Brīvo latviešu apvienībai (PBLA), Eiropas Latviešu apvienībai (ELA) un Latviešu Valodas aģentūrai (LVA).

Lai saprastu pieprasījumu pēc skolnieku apmaiņas programmas, ir izveidota īsa aptauja portālā www.visidati.lv.
Lūgums diasporas bērnu vecākiem iespējami drīz to aizpildīt un pārsūtīt skoliņām, citiem vecākiem utt.

FOTO: baltic-ireland.ie

Diskutē par latviešu diasporas skolu izglītības programmu ārzemēs

Laima — Tue, 11 Oct 2016 21:55:45 +0000

8. oktobrī Lielupē notika Latviešu valodas aģentūras (LVA) seminārs „Latviskā izglītība diasporā: iespējas un izaicinājumi”, portālam baltic-ireland.ie darīja zināmu Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes (IP) izpilddirektore Aira Priedīte. Seminārā piedalījās dalībnieki no visas pasaules.

PBLA pārstāvēja IP izpilddirektore Aira Priedīte, Eksperte diasporas izglītības jautājumos Anta Spunde un IP pārstāve Austrālijā Daina Gross; Eiropas Latviešu apvienību (ELA) – priekšsēdis Kristaps Grasis, ELA Izglītības padomes vadītājs Māris Pūlis, Stokholmas Latviešu skolas pārzine Ieva Reine; Amerikas Latviešu apvienību (ALA) – Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere. No Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) seminārā piedalījās Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Jānis Mihailovs, Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva; no LVA – direktora vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, Izglītības daļas galvenā speciāliste metodiķe Vineta Vaivade, Ilze Auziņa, Izglītības daļas metodiķes Iveta Marševska un Santa Kazāka.

Semināru vadīja Dace Dalbiņa un Māris Pūlis. Vispirms Māris Pūlis klātesošos informēja par pašreizējo situāciju diasporas izglītībā. Kā vienu no galvenajām aktualitātēm viņš uzsvēra skolu izglītības programmas trūkumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu latviešu diasporas izglītības sistēmu, kura ir noderīga gan diasporai, gan Latvijai, šādai programmai ir jābūt.
Turpmāk dalībnieki strādāja pie programmas projekta izveides. Triju sesiju laikā trīs darba grupās tika apspriesti būtiski jautājumi: diasporas izglītības vajadzību apzināšana, uzdevumi, kas jāpaveic, lai pēc četriem gadiem mēs sasniegtu vēlamo diasporas izglītībā. Atsevišķa sesija tika veltīta jautājumiem par izglītības programmas izpildes vērtēšanu. Diskusijas bija ļoti spraigas, tika izteikts daudz vērtīgu ideju. Dalībnieki bija vienisprātis, ka diasporā nevar būt tikai viens modelis, jāveido vismaz trīs dažādi, jo gan bērnu un jauniešu, gan viņu ģimeņu vajadzības un zināšanas ir ļoti atšķirīgas.

Lai Latvijas valsts institūciju un diasporas organizāciju sadarbība būtu mērķtiecīga, lietderīga un rezultatīva, semināra noslēgumā tika nolemts veidot darba grupu diasporas izglītības jautājumos LVA vadībā. Šī darba grupa izveidos pasākumu plānu 4 gadiem (2017−2021), kurā atbilstoši konferences rezolūcijai un diasporas izglītības vajadzībām paredzēti konkrēti pasākumi, izpildes termiņi un atbildīgie.

FOTO: baltic-ireland.ie

Valsts finansējumu saņems desmit Īrijas un Ziemeļīrijas skoliņas

Laima — Sat, 25 Jun 2016 09:52:36 +0000

Eiropas latviešu apvienība (ELA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) arī šogad aicināja Eiropas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas pieteikties 2016. gadā pieejamajam finansiālajam atbalstam no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Finansējuma saņēmēju atlases komisija ir darījusi zināmu savu lēmumu.

Finansējumam varēja pieteikties skoliņas, kuras darbojas vismaz vienu gadu, strādā vismaz divi skolotāji, regulāri apmeklē vismaz 10 bērni, māca latviešu valodu un mācību maksa ir vismaz 5 eiro par vienu apmeklējuma dienu vienam bērnam.
3.jūnijā tika sasaukta Finanšu komitejas sēde, kurā piedalījās ELA priekšsēdētājs Kristaps Grasis, projekta vadītāja Lāsma Gaitniece, LVA pārstāve Sanda Roze, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) pārstāvis, izglītības speciālists Māris Pūlis un Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) pārstāve Inguna Grietiņa, kas paralēli ir arī šī projekta koordinatore.
Finansējuma saņēmēju atlases komisija izskatīja 28 saņemtos pieteikumus un nolēma tos visus arī atbalstīt, t.sk. astoņas Īrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas un mūzikas studiju/skolu, kā arī vienu Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņu.
Šogad finansējumu saņems: Leinsteres latviešu kultūras un izglītības asociācijas (LLKIA) “Dzintars” Dzintara mākslas skola, Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) Limerikas skola “Kamenīte” ; LBĪ Latviešu bērnu un jauniešu apvienība “Impulss” ; LBĪ Latviešu nedēļas nogales skola “Saulgriezīte” ; LBĪ Portlīšas latviešu nedēļas nogales skola “Sauleszaķēns” ; Droghedas latviešu bērnu skola “Burtiņš” ; Longfordas latviešu skolas “Vinnijpūks” un “Tīģeris-Rū”; kā arī LBĪ Mūzikas studija/skola “Mazais Letiņš” un Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skola “Zīļuks”.
Pieteikumos uzrādītā kopējā summa ir 68000 €, bet, tā kā kopējais pieejamais finansējums 2016.gadā minētās budžeta programmas ietvaros ir 31500 €, lūgumi pēc finansiālā atbalsta diemžēl netiks apmierināti pilnā apmērā.
Skolām tiks akceptēti tēriņi no 2016. gada 1. janvāra līdz 15. novembrim, bet atskaišu un pārskatu iesūtīšanas termiņš būs 2016. gada 15. novembris.
Tuvākajā laikā projekta vadītāja Lāsma Gaitniece sazināsies ar katru no finansējumu saņēmušajām skolām.

FOTO: baltic-ireland.ie

Skoliņas var pieteikties finansējumam

Laima — Fri, 22 Apr 2016 16:15:42 +0000

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) aicina Eiropas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas pieteikties 2016. gadā pieejamajam finansiālajam atbalstam no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.
Pieejamais finansējums 37575,00 €.

Šogad finansiālais atbalsts tiks sniegts vismaz 23 latviešu nedēļas nogales skolām Eiropā. Finansējumu iespējams saņemt telpu īres, bērnu apdrošināšanas vai skolotāju ceļa izdevumu segšanai, izmantojot sabiedrisko transportu, no dzīvesvietas uz skolu un atpakaļ. Individuālos gadījumos Finanšu komisija var izskatīt arī citu izdevumu kompensācijas pieprasījumu. Tiks akceptēti tēriņi no 2016. gada 1. janvāra līdz 15. novembrim (atskaišu un pārskatu iesūtīšanas termiņš šogad būs 2016.gada 15.novembris.
Visām latviešu nedēļas nogales skolām Eiropā, kas atbilst zemāk minētajiem kritērijiem un vēlas pieteikties finansiālā atbalsta saņemšanai, elektroniskā pieteikuma anketa ir jāaizpilda līdz 2016. gada 15.maijam plkst. 17.00 pēc Latvijas laika.

Kritēriji diasporas nedēļas nogales skolām finansiālā atbalsta saņemšanai:
1) skola darbojas jau vismaz 12 mēnešus;
2) skolas mērķis atbilst diasporas nedēļas nogales skolu koncepcijai – saglabāt un uzturēt latvisko identitāti, apgūstot latviešu valodu un kultūru;
3) skolā darbojas vismaz 2 skolotāji, un vienam no tiem ir pedagoģiskā izglītība vai arī skolotājiem ir iespējams konsultēties ar kvalificētu pedagogu;
4) skolu regulāri apmeklē vismaz 10 bērni vecumā līdz 18 gadiem;
5) skola darbojas pēc vismaz 75 stundu mācību programmas, no kuras daļa ir paredzēta latviešu valodas apguvei (1 stunda = 40 minūtes; mācību programmā ietilpst arī skolas pasākumi);
6) ja skolai tiek piešķirts finansējums šī projekta ietvaros, tās vadība garantē, ka nesamazinās vecāku līdzmaksājuma apjomu, kā arī neatteiksies no citu personu (NVO, vēstniecību, privātpersonu) sniegtā atbalsta;
7) līdzekļu piešķiršanas gadījumā skoliņa atskaitē iesniedz čekus par precīzi tādu pašu summu, kāda tai tikusi piešķirta;
8 ) skolai nav nenokārtotu saistību pret LVA;
9) gadījumā, ja skola tiek likvidēta, par piešķirtajām finansēm iegādātos mācību līdzekļus un materiālus nodod ELA rīcībā.

Pieteikumus vērtēs komisija, kurā ir LVA, ELA, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) un Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) pārstāvji.

Finansiālā atbalsta piešķiršanas gadījumā anketa tiks pievienota ar finansējuma saņēmēju slēgtajam līgumam, ko tiks aicināti parakstīt (un tādējādi apliecināt tās satura patiesumu) divi katras skolas pārstāvji: skolas vadītājs un vecāku pārstāvis.

Pieteikuma anketu elektroniski var aizpildīt šeit:

Pēc anketas nosūtīšanas, lūgums pārliecināties, vai tā ir sasniegusi adresātu, rakstot projekta vadītājai Lāsmai Gaitniecei uz e-pastu lasmag2007@inbox.lv.

FOTO: baltic-ireland.ie

IZM spriež par izglītību diasporā

Laima — Tue, 22 Mar 2016 10:23:48 +0000

22. martā Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Jānis Kukainis un Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēdis Kristaps Grasis, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministra biroja pārstāvjiem, aktualizēja nepieciešamību pēc iespējas drīz risināt jautājumu par tālmācības programmas izstrādi un pieejamību ārpus Latvijas dzīvojošajiem bērniem.

Kā to liecina Latvijas diasporas pētnieku veiktās aplēses, šobrīd ārpus Latvijas izveidotajās latviešu skolās mācās aptuveni 6% no kopējā ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstpiederīgo bērnu skaita. Lai veicinātu latviešu valodas apguvi šo bērnu vidū, nepieciešams nodrošināt arī Latvijas valdības atbalstu latviešu diasporas skolu darbībai un tālmācības programmu izstrādei.
PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis tikšanās laikā norādīja, ka sarunas par šāda tālmācības rīka izstrādi notiek jau trīs gadus, PBLA Izglītības padome ir ieguldījusi lielu darbu šī jautājuma izpētē un tālmācības rīka protototipa izstrādē, kas var kalpot par pamatu valsts īstenotas tālmācības programmas izveidei. “Pie šī jautājuma strādājam jau vairākus gadus. Vēlos redzēt, kad būs rezultāts,” tiekoties ar IZM pārstāvjiem, uzsvēra J.Kukainis. “No savas puses esam darījuši visu, lai projektu veicinātu, pašlaik nepieciešama koordinēta valsts institūciju rīcība projekta uzsākšanai,” piebilst J. Kukainis.

“Ņemot vērā, ka Latvijā aktualizējies jautājums par izceļojušo tautiešu remigrāciju, jāatceras, ka šo personu spēju atgriezties noteiks ne tikai ekonomiski apsvērumi, bet arī viņu spējas iekļauties Latvijas darba tirgū un izglītības sistēmā. Latviešu valodas zināšanas un latviskā izglītība ir visa pamatā,” uzsvēra ELA priekšsēdis Kristaps Grasis. Viņš aicināja Izglītības un zinātnes ministriju risināt diasporas skolu klasifikācijas un atbalsta jautājumu, kā arī aicināja IZM iesaistīties skolēnu apmaiņas programmu veicināšanā: “Sniedzot latviešu jauniešiem pastriprināti iespēju mācīties uz laiku – pusgadu vai gadu – Latvijas skolās atstātu izteikti pozitīvu iespaidu uz viņu valodas attīstību, un varētu būtiski veicināt viņu vēlmi Latvijā atgriezties arī nākotnē.”

PBLA un IZM sadarbības memoranda ietvaros tika pārrunāti arī citi aktuāli jautājumi, kā piemēram, diasporas nedēļas nogales skolu piekļuve Letonika.lv materiāliem, diasporas nedēļas nogales skolu klasifikācija un citi ar diasporas izglītību saistīti jautājumi. Tika akcentēta nepieciešamība saglabāt līdzšinējo valsts finansējumu diasporas izglītības vajadzībām, to attiecīgi palielinot proporcionāli bērnu skaita pieaugumam diasporā.

FOTO: baltic-ireland.ie

46 skolotājas no Lielbritānijas un Īrijas piedalās seminārā

Laima — Tue, 08 Mar 2016 08:20:54 +0000

Latviešu valodas aģentūra (LVA) piedalījās ikgadējā diasporas skolotāju seminārā Bradfordā, Lielbritānijā, kas notika 5. un 6. martā, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja LVA diasporas projektu koordinatore Sanda Roze. Šo pasākumu, kuru apmeklēja 46 latviešu nedēļas nogales skolu skolotājas no Lielbritānijas un Īrijas, atklāja un uz klātesošo jautājumiem atbildēja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Diasporas skolotāju seminārā klātesošos uzrunāja Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis, Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, Ārlietu ministrijas (ĀM), Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA), Eiropas Latviešu apvienības (ELA), Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) un Daugavas Vanagu biedrības pārstāvji.

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar jaunumiem diasporas atbalstā un izglītības jomā, skolotāji piedalījās darba grupās par mācīšanos neviendabīgā valodas apguvēju klasē, vērtēšanu, diskusijās par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko sadarbību ar diasporu, tālmācības programmu, saliedēšanas pasākumiem un problēmām.
Darba gaitā klātesošie uzzināja par turpmākajos gados plānotajiem ELA kultūras pasākumiem, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves sniedza ieskatu diasporas politikā un Latvijas simtgades aktivitātēs. Diasporas skolas iepazīstināja gan ar sevi un savu darbību, gan arī ar labās prakses piemēriem.
Diasporas nedēļas nogales skolotāju semināru rīkoja un atbalstīja LVA, Daugavas Vanagu biedrība, LNPL un ELA.

FOTO: LVA